Gada ģeovieta – Vidzemes jūrmalas stāvkrasti

Par Latvijas 2019.gada Ģeovietu ir izsludināti Vidzemes jūrmalas stāvkrasti! Tie atrodas Vidzemes akmeņainajā jūrmalā, īpaši skaistajā piekrastes posmā no Tūjas līdz Vitrupei, Liepupes un Salacgrīvas novados.

Veczemju klintis ar īpatnējo bērzu (2017.g.). © Andris Grīnbergs, LPC.

Klintis pie jūras – vienīgā vieta Latvijā

Plašāk ceļotāju aprindās šie atsegumi pazīstami ar dažādiem nosaukumiem, kuri attiecas uz kādu no stāvkrasta posmiem – Tūjas atsegumi, Ķurmraga atsegumi, Ežurgas klintis, Jaunzemju un Veczemju klintis. Atsegumu vidusposmā – Ežurgas klintīs atrodas arī vienīgais Rīgas līča krastā esošais ūdenskritums – Ežurgas ūdenskritums. Kopējais stāvkrastu garums ar smilšakmens atsegumu posmiem ir aptuveni 15 kilometri. Lielu daļu stāvkrastu kopgaruma aptver dabas liegums “Vidzemes akmeņainā jūrmala”. Visi stāvkrasta posmi ir viegli pieejami un apskatāmi.

Ķurmarags un bāka 2007.gada februārī. © Andris Grīnbergs, LPC.

Cik alas ir stāvkrastā?

Smilšakmens ieži, kas veidojušies ārkārtīgi tālā senatnē – devona perioda vidū – pirms aptuveni 390 miljoniem gadu, ietilpst Burtnieku svītā un teritorija ir nozīmīga iežu un fosīliju pētījumiem. Stāvkrasts ir nepārtraukti mainīgs un krāšņs visos gadalaikos. Tas tiek pamatīgi izskalots rudens vētrās un ir interesants no krasta monitoringa viedokļa. Vecākās fotogrāfijās saskatāmas daudzas alas Tūjas un Ķurmraga klintīs. Pie Ķurmraga redzēti arī smilšakmens stabi kā lieli pīlāri. Taču šobrīd nekā tāda tur nav, jo viss jūras stāvkrasts ir ļoti mainīgs. Vislielākais alu skaits stāvkrastos konstatēts pēc 2005.gada janvāra stiprās vētras. Laika gaitā daudzas no toreiz izskalotajām alām ir sabrukušas un aizbrukušas. Šobrīd lielākās alas apskatāmas Jaunzemju un Veczemju klintīs, m ... Lasīt tālāk »