Noslēpumiem bagātajā Stiglavas gravā
Tālā Latgales malā, Viļakas novadā, apmēram 240 km no Rīgas atrodas 2013.gada ģeoloģiskais objekts – Stiglavas atsegumi. 18.maijā pie tiem notika gada objektam veltītais pasākums, kas pulcēja interesentus un ekspertus no malu malām.
Gada ģeoloģiskā objekta izvēle 2013.gadam ekspertiem nebija sevišķi grūti izdarāma, jo līdz tam šī nominācija bija divreiz bijusi Vidzemē, divreiz Kurzemē, arī vienreiz Zemgalē, un diezgan likumsakarīgi, ka bija pienākusi Latgales kārta. Tā visai pārliecinoši par gada ģeoloģisko objektu tika izraudzīti Stiglavas atsegumi, kas ir gan maz pazīstami, gan no zinātniskā viedokļa vēl maz izzināti.
Kupli apmeklēts pasākums
Lai arī Stiglavas atsegumi atrodas tālu prom no lielām pilsētām, gada objekta pasākums tik un tā bija kupli apmeklēts. Sabrauca vairāki desmiti dabas draugu un interesentu no tuvējās apkārtnes, no Rīgas, Siguldas, un citām Latvijas vietām. Pasākumā piedalījās arī Stiglavas ielejai apkārt esošo administratīvo teritoriju vadības pārstāvji – Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs un Šķilbēnu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Mežals.
Uzrunu pasākuma dalībniekiem saka Viļakas novada vadītājs S.Maksimovs. Foto: Andris Grīnbergs.
Pēc pasākuma ievada uzrunām (Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, Latvijas Petroglifu centra vadītājs Andris Grīnbergs, un citi runātāji) vārds tika dots ģeoloģijas ekspertiem – Ziemeļvidzemes ģeoparku pārstāvošajam ģeologam Dainim Ozolam un Latvijas Universitāti pārstāvošajam paleontologam Mārim Rudzītim.
Kā ierasts gada objektu pasākumos - ģeologu brīvdabas lekcija. Foto: Andris Grīnbergs.
Drīz vien pēc vispārējās ģeoloģiskās situācijas raksturošanas, pasākuma dalībnieki tika aicināti nonākt Stiglavas ielejā pie atsegumiem un alas. Te klātesošie ģeoloģijas eksperti – Māris Rudzītis, Angelīna Zabele un Dainis Ozols uzsāka seno fosiliju meklējumus. Pavisam ātri atradās pat pārsteidzoši lielas, simtiem miljonu gadu seno zivju fosilijas, kas tika izrādītas klātesošajiem un vēlāk tika nogādātas Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejā tālākai izpētei.
Vairāk kā 300 miljonus gadus senas zivs fosilija Stiglavā. Foto: Andris Grīnbergs.
Stiglavas alas pārvērtības
Jau pieejot pie Stiglavas alas 18.maija pasākuma laikā bija novērojamas būtiskas pārmaiņas. Abpus alas ieejai redzamas – nobrukumu pazīmes. Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija 5 metrus garo Stiglavas alu apsekoja un pētīja iepriekšējā gada vasarā – 2012.gada augustā. Alas garums nav būtiski mainījies, bet acīmredzami izmainījušās ir ieejas aprises. Nobrukumi pārveidojuši ir devona smilšakmens atsegumu abpus ieejai un arī virs tās – alas ieeja kļuvusi lielāka un plašāka.
Pasākuma dalībnieki iepazīst Stiglavas alu. Foto: Andris Grīnbergs.
Stiglavas ielejas daudzveidība
Gada ģeoloģiskā objekta pasākuma dalībnieki kopā ar ģeoloģijas ekspertiem pēc Stiglavas alas un seno zivju fosiliju apskates, devās tālāk pārgājienā pa upītes ieleju iepazīstot daudzos atsegumus un citus objektus. Par smilšakmens atsegumiem, slīpslāņojumiem un citām ģeoloģiskām lietām klātesošajiem stāstīja Latvijas Petroglifu centra eksperti Māris Rudzītis un Dainis Ozols.
Māris Rudzītis stāsta par slīpslāņojumiem Stiglavas sāngravas atsegumā. Foto: Andris Grīnbergs.
Pēc upītes ielejas šaurā posma, kurā atsedzas smilšakmens iežu atsegumi, ielejas turpinājums kļūst plašāks un tajā atrodami daži interesanti un izmēros lieli akmeņi. Pirmais no tiem – Mīlestības akmens Stiglavas upītes kreisā krastā pie pašas ūdens malas. Akmens ir divdaļīgs. Pa vidu to šķeļ plata plaisa, kuras malas apaugušas koši zaļām sūnām. Te ekspertiem jāizdara secinājums – lielais akmens saplīsis dabas spēku ietekmē vai to sašķēlis cilvēks. Izpētot akmeni iegūts slēdziens – sašķelts. To pierāda akmens kalšanas pazīmes plaisas malās.
Ģeologi novērtē Mīlestības akmeni un atklāj, ka tas kādreiz ticis cilvēku sašķelts. Foto: Andris Grīnbergs.
Otrs akmens Stiglavas ielejā vēl lielāks. To arī sauc vienkārši par Stiglavas dižakmeni, un pie šī dabas objekta notika pasākuma noslēguma daļa. Tās ietvaros tika stāstīts par dižakmeņiem Latvijā un Latgalē, par to aizsardzību un izpēti, tika arī demonstrētas akmens mērīšanas norises un skaidrots kā pareizi var noteikt akmens izmērus un sastāvu. Stiglavas dižakmens, kas ir 5,1 m garš, 3,8 m plats un 2,3 m augsts, atrodas Stiglavas upītes kreisā krasta nogāzē, lapu koku mežā. Pēc sastāva šis dižakmens ir Vīborgas rapakivi granīts.
Stiglavas dižakmens ir lielisks dabas objekts, bet kultūrvēsturiskas pazīmes, tai skaitā iekalumi, tam nav konstatēti. Vairākas stundas notikušā gada ģeoloģiskā objekta pasākuma un tālāk sekojušā pārgājiena beigās – pasākuma noslēguma 16 dalībnieki pie Stiglavas dižakmens nofotografējās arī kopbildei.
Pasākuma dalībnieki nobeigumā pie Stiglavas dižakmens. Foto: Vilnis Spundiņš.
Stiglavas ieleja – tūrisma objekts
Jau pirms Stiglavas atsegumu nominēšanas par 2013.gada ģeoloģisko objektu šī vieta bija nonākusi tūrisma apritē. Uz to norādīja vairākas norāžu zīmes pie ceļiem un ielejas malā, ar Vides aizsardzības fonda atbalstu jau pirms vairākiem gadiem bija iekārtota vairāk kā 2 kilometrus gara dabas taka. Tomēr nomaļais apvidus nav vide, kur ierodas lielas ceļotāju masas. Vietas atpazīstamība, kas 2013.gadā neapšaubāmi palielinājās, veicinās tās plašāku apmeklētību un iepazīšanu. Stiglavas ielejas un atsegumu kā gada ģeoloģiskā objekta popularizēšana arī devusi būtiskas zināšanas par ievērojamo ģeoloģisko objektu vietējo pagastu un novada iedzīvotāju vidū.
Gada ģeoloģiskā objekta izvēle 2013.gadam ekspertiem nebija sevišķi grūti izdarāma, jo līdz tam šī nominācija bija divreiz bijusi Vidzemē, divreiz Kurzemē, arī vienreiz Zemgalē, un diezgan likumsakarīgi, ka bija pienākusi Latgales kārta. Tā visai pārliecinoši par gada ģeoloģisko objektu tika izraudzīti Stiglavas atsegumi, kas ir gan maz pazīstami, gan no zinātniskā viedokļa vēl maz izzināti.
Kupli apmeklēts pasākums
Lai arī Stiglavas atsegumi atrodas tālu prom no lielām pilsētām, gada objekta pasākums tik un tā bija kupli apmeklēts. Sabrauca vairāki desmiti dabas draugu un interesentu no tuvējās apkārtnes, no Rīgas, Siguldas, un citām Latvijas vietām. Pasākumā piedalījās arī Stiglavas ielejai apkārt esošo administratīvo teritoriju vadības pārstāvji – Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs un Šķilbēnu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Mežals.
Uzrunu pasākuma dalībniekiem saka Viļakas novada vadītājs S.Maksimovs. Foto: Andris Grīnbergs.
Pēc pasākuma ievada uzrunām (Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, Latvijas Petroglifu centra vadītājs Andris Grīnbergs, un citi runātāji) vārds tika dots ģeoloģijas ekspertiem – Ziemeļvidzemes ģeoparku pārstāvošajam ģeologam Dainim Ozolam un Latvijas Universitāti pārstāvošajam paleontologam Mārim Rudzītim.
Kā ierasts gada objektu pasākumos - ģeologu brīvdabas lekcija. Foto: Andris Grīnbergs.
Drīz vien pēc vispārējās ģeoloģiskās situācijas raksturošanas, pasākuma dalībnieki tika aicināti nonākt Stiglavas ielejā pie atsegumiem un alas. Te klātesošie ģeoloģijas eksperti – Māris Rudzītis, Angelīna Zabele un Dainis Ozols uzsāka seno fosiliju meklējumus. Pavisam ātri atradās pat pārsteidzoši lielas, simtiem miljonu gadu seno zivju fosilijas, kas tika izrādītas klātesošajiem un vēlāk tika nogādātas Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejā tālākai izpētei.
Vairāk kā 300 miljonus gadus senas zivs fosilija Stiglavā. Foto: Andris Grīnbergs.
Stiglavas alas pārvērtības
Jau pieejot pie Stiglavas alas 18.maija pasākuma laikā bija novērojamas būtiskas pārmaiņas. Abpus alas ieejai redzamas – nobrukumu pazīmes. Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija 5 metrus garo Stiglavas alu apsekoja un pētīja iepriekšējā gada vasarā – 2012.gada augustā. Alas garums nav būtiski mainījies, bet acīmredzami izmainījušās ir ieejas aprises. Nobrukumi pārveidojuši ir devona smilšakmens atsegumu abpus ieejai un arī virs tās – alas ieeja kļuvusi lielāka un plašāka.
Pasākuma dalībnieki iepazīst Stiglavas alu. Foto: Andris Grīnbergs.
Stiglavas ielejas daudzveidība
Gada ģeoloģiskā objekta pasākuma dalībnieki kopā ar ģeoloģijas ekspertiem pēc Stiglavas alas un seno zivju fosiliju apskates, devās tālāk pārgājienā pa upītes ieleju iepazīstot daudzos atsegumus un citus objektus. Par smilšakmens atsegumiem, slīpslāņojumiem un citām ģeoloģiskām lietām klātesošajiem stāstīja Latvijas Petroglifu centra eksperti Māris Rudzītis un Dainis Ozols.
Māris Rudzītis stāsta par slīpslāņojumiem Stiglavas sāngravas atsegumā. Foto: Andris Grīnbergs.
Pēc upītes ielejas šaurā posma, kurā atsedzas smilšakmens iežu atsegumi, ielejas turpinājums kļūst plašāks un tajā atrodami daži interesanti un izmēros lieli akmeņi. Pirmais no tiem – Mīlestības akmens Stiglavas upītes kreisā krastā pie pašas ūdens malas. Akmens ir divdaļīgs. Pa vidu to šķeļ plata plaisa, kuras malas apaugušas koši zaļām sūnām. Te ekspertiem jāizdara secinājums – lielais akmens saplīsis dabas spēku ietekmē vai to sašķēlis cilvēks. Izpētot akmeni iegūts slēdziens – sašķelts. To pierāda akmens kalšanas pazīmes plaisas malās.
Ģeologi novērtē Mīlestības akmeni un atklāj, ka tas kādreiz ticis cilvēku sašķelts. Foto: Andris Grīnbergs.
Otrs akmens Stiglavas ielejā vēl lielāks. To arī sauc vienkārši par Stiglavas dižakmeni, un pie šī dabas objekta notika pasākuma noslēguma daļa. Tās ietvaros tika stāstīts par dižakmeņiem Latvijā un Latgalē, par to aizsardzību un izpēti, tika arī demonstrētas akmens mērīšanas norises un skaidrots kā pareizi var noteikt akmens izmērus un sastāvu. Stiglavas dižakmens, kas ir 5,1 m garš, 3,8 m plats un 2,3 m augsts, atrodas Stiglavas upītes kreisā krasta nogāzē, lapu koku mežā. Pēc sastāva šis dižakmens ir Vīborgas rapakivi granīts.
Stiglavas dižakmens ir lielisks dabas objekts, bet kultūrvēsturiskas pazīmes, tai skaitā iekalumi, tam nav konstatēti. Vairākas stundas notikušā gada ģeoloģiskā objekta pasākuma un tālāk sekojušā pārgājiena beigās – pasākuma noslēguma 16 dalībnieki pie Stiglavas dižakmens nofotografējās arī kopbildei.
Pasākuma dalībnieki nobeigumā pie Stiglavas dižakmens. Foto: Vilnis Spundiņš.
Stiglavas ieleja – tūrisma objekts
Jau pirms Stiglavas atsegumu nominēšanas par 2013.gada ģeoloģisko objektu šī vieta bija nonākusi tūrisma apritē. Uz to norādīja vairākas norāžu zīmes pie ceļiem un ielejas malā, ar Vides aizsardzības fonda atbalstu jau pirms vairākiem gadiem bija iekārtota vairāk kā 2 kilometrus gara dabas taka. Tomēr nomaļais apvidus nav vide, kur ierodas lielas ceļotāju masas. Vietas atpazīstamība, kas 2013.gadā neapšaubāmi palielinājās, veicinās tās plašāku apmeklētību un iepazīšanu. Stiglavas ielejas un atsegumu kā gada ģeoloģiskā objekta popularizēšana arī devusi būtiskas zināšanas par ievērojamo ģeoloģisko objektu vietējo pagastu un novada iedzīvotāju vidū.
Teksts: Andris Grīnbergs