Vidzemes robežakmeņu pētījumi 2018.gadā
M.hist. Andris Grīnbergs

2018.gada rudenī Vidzemē norisinājās seno muižu robežakmeņu izpēte, kas deva daudz jaunatklājumu un interesantu rezultātu. Šajā pārskatā par interesantiem senajiem robežakmeņiem, kas apzināti pagājušā gadā.

Ekspedīcijas dalībnieki pie robežakmens Baužupītes ielejā.

Kopējie pētījumu rezultāti

Kopumā 2018.gadā paveiktas 4 ekspedīcijas – divas septembrī un divas novembrī, kas visas bijušas sekmīgas un ar jaunapzinātiem objektiem bagātas. Kopumā no 2018.gadā 12 apsekotajiem Vidzemes robežakmeņiem jaunapzināti un pirmo reizi pētīti ir 9 objekti. Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstītā projekta plānojumā paredzētās aktivitātes tika paveiktas pat neskatoties uz nelielo finansējumu. Pēdējā no Vidzemes robežakmeņu projekta ekspedīcijām, kas notika Raiskuma un Vaidavas pagastos 19.novembrī, piedalījās arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Vidzemes reģiona pārstāve, inspektore Antra Priedīte. Savukārt trijās no četrām ekspedīcijām robežakmeņu meklējumos un izpētes darbos piedalījās Latvijas Petroglifu centra biedri un atbalstītāji.

Trīs izpētes metodes

Pirmsākums seno robežakmeņu 2018.gada projektam saistās jau ar 2000.gadu sākumu, kad pētot gadsimtiem senas kartes tika secināts, ka uzmeklējot senās robežas dabā, varētu mēģināt atklāt vēl nezināmus senos robežakmeņus. Lai to paveiktu jāpārmeklē iespējamās seno robežu vietas mūsdienu vidē – mežos, pļavās, tīrumos. Tā ir viena metode, kā meklēt senos robežakmeņus. Bet otra – ir ne mazāk efektīva: vietās kur jau ir zināms kāds senais robežakmens, meklējot dabā pa mežmalām, ceļu vietām, mežu stigām, ir iespējams gūt labus panākumus un atrast vēl ne mazums līdz šim nezināmu kultūras mantojuma objektu. Šīs metodes pielietošana, kā liecina pieredze, sekmīgāka ir pavasaros un rudeņos, kad kokiem un krūmiem mazāk lapu, bet nav arī sals un sniegs. Trešā metode – atsaukties uz vietējo iedzīvotāju ziņojumiem par dažādiem iespējami interesantiem akmeņiem, īpaši, ja ir ziņas pa ... Lasīt tālāk »