Vai Zemgalē vēl var atrast nezināmus kroņus?

Jau iepriekšējos gados veicot pētījumus Zemgales reģionā tas izrādījās metāla kroņu tradīcijas ziņā vistukšākais Latvijā. Tam varētu būt pat vairāki izskaidrojumi – gan rūpīga kapu kopšana izmetot visu veco, gan citi iemesli. Tomēr vai šovasar veicot pētījumus ir izdevies atrast ko tādu, par ko mēs līdz šim nezinājām? Īsā atbilde – jā.

Tagad rudenī apkopojot vasaras laikā veiktos darbus Zemgalē sanāk visai iespaidīgi cipari. Kopumā šosezon Zemgales reģionā notikušas 5 metāla kroņu tradīcijas pētniecības ekspedīcijas. Pavisam triju mēnešu laikā izpētītas ir 54 kapsētas. Pētījumi šovasar aptvēra visu Zemgales reģionu, visus trīs lielos novadus – Dobeles, Jelgavas un Bauskas. No 54 vietām, kas tika rūpīgi izzinātas, diemžēl 45 kapsētas bija – tukšas jeb bez metāla kroņu tradīcijas liecībām. Tātad tajās neatradās nekas no kroņiem vai pat to atlikumiem. Starp tām bija vairākas tādas par kurām tika iepriekš saņemtas ziņas, ka tur kādreiz bijuši gan kroņi, gan kroņu vannas. Tai skaitā lielās Jelgavas kapsētas – Meža kapi un Baložu kapi. Tur bija, bet vairs nav.

Kam lika metāla kroņus Zemgalē?

Šovasar Zemgalē veicot metāla kroņu tradīcijas izpēti pavisam veiktas 5 pētnieciskās ekspedīcijas – viena jūnijā, trīs – jūlijā un vēl viena augustā. Jūnijā apsekotas 12 kapsētas Dobeles novadā. Jūlija pirmajā ekspedīcijā izzinātas 8 kapsētas Jelgavas un Dobeles novados. Jūlija otrajā ekspedīcijā pētītas 13 kapsētas Jelgavas novadā, bet mēneša trešajā ekspedīcijā &nda ... Lasīt tālāk »