Vai Zemgalē vēl var atrast nezināmus kroņus?

Jau iepriekšējos gados veicot pētījumus Zemgales reģionā tas izrādījās metāla kroņu tradīcijas ziņā vistukšākais Latvijā. Tam varētu būt pat vairāki izskaidrojumi – gan rūpīga kapu kopšana izmetot visu veco, gan citi iemesli. Tomēr vai šovasar veicot pētījumus ir izdevies atrast ko tādu, par ko mēs līdz šim nezinājām? Īsā atbilde – jā.

Tagad rudenī apkopojot vasaras laikā veiktos darbus Zemgalē sanāk visai iespaidīgi cipari. Kopumā šosezon Zemgales reģionā notikušas 5 metāla kroņu tradīcijas pētniecības ekspedīcijas. Pavisam triju mēnešu laikā izpētītas ir 54 kapsētas. Pētījumi šovasar aptvēra visu Zemgales reģionu, visus trīs lielos novadus – Dobeles, Jelgavas un Bauskas. No 54 vietām, kas tika rūpīgi izzinātas, diemžēl 45 kapsētas bija – tukšas jeb bez metāla kroņu tradīcijas liecībām. Tātad tajās neatradās nekas no kroņiem vai pat to atlikumiem. Starp tām bija vairākas tādas par kurām tika iepriekš saņemtas ziņas, ka tur kādreiz bijuši gan kroņi, gan kroņu vannas. Tai skaitā lielās Jelgavas kapsētas – Meža kapi un Baložu kapi. Tur bija, bet vairs nav.

Kam lika metāla kroņus Zemgalē?

Šovasar Zemgalē veicot metāla kroņu tradīcijas izpēti pavisam veiktas 5 pētnieciskās ekspedīcijas – viena jūnijā, trīs – jūlijā un vēl viena augustā. Jūnijā apsekotas 12 kapsētas Dobeles novadā. Jūlija pirmajā ekspedīcijā izzinātas 8 kapsētas Jelgavas un Dobeles novados. Jūlija otrajā ekspedīcijā pētītas 13 kapsētas Jelgavas novadā, bet mēneša trešajā ekspedīcijā – vēl 11 kapsētas Jelgavas un Bauskas novadā. Savukārt augustā apsekotas – vēl 10 kapsētas Bauskas novadā, pārsvarā Vecumnieku apkārtnē. Kopējais izzināto kapsētu skaits šajā sezonā Zemgalē ir – pavisam 54! Un ir arī interesanti atradumi.

Zudumi pilsētu kapsētās...

Metāla kroņu tradīcijas objekti tika konstatēti pavisam 9 dažādās kapsētās, kas sanāk, ka vidēji katrā sestajā pētītajā vietā. Apzināto un izpētīto tradīcijas objektu kopējais skaits Zemgalē šovasar: 22. Te jāatzīmē, ka pat nelielas vai slikti saglabājušās liecības, kas atrastas nomaļās kapsētās, arī apliecina par tradīcijas izplatību konkrētajā vietā. No atradumiem pārsvarā ir atsevišķi kroņi un kroņu atlikumi, bet kroņu vannas atrastas tikai četras (trijās kapsētās, pa vienai Dobeles, Jelgavas un Bauskas novadā). Taču tās liecina, ka kroņu vannas varēja atļauties kapos saviem tuviniekiem likt arī ļoti nomaļu lauku apvidu iedzīvotāji, ne tikai pilsētnieki. Diemžēl Zemgalē apsekotajās pilsētu kapsētās līdz mūsdienām neviena kroņu vanna vairs nav saglabājusies. Tomēr pētījumu gaitā iegūtas aculiecinieku liecības, ka tādas kādreiz bijušas, piemēram, Jelgavā – Baložu un Meža kapos, bet pazudušas padomju laikos un trakajos deviņdesmitajos, kad uz metālu nodošanas punktiem tika stiepts viss kaut kas pat no kapiem.

Kur atradumi ir visvairāk?

Summāri visvairāk tradīcijas objekti tika apzināti Bauskas novada Valles pagasta Vasku kapos – 7 kroņi un Bauskas novada Rundāles pagasta Cērņu kapos – 6 kroņi. Lai arī abās vietās tie pārsvarā ir slikti saglabājušies kroņu atlikumi, arī tie liecina par tradīcijas izplatību un daudzveidību, un abās šajās vietās ir noskaidrota arī tradīcijas objektu piederība – tie likti latviešiem. Tas ir būtiski, jo nereti dzirdēts, ka metāla kroņi esot vāciešu lietas. Jā, arī viņiem tie kādreiz bija, bet Zemgalē šogad viss konstatētais un izpētītais attiecinās tikai uz latviešiem. Kopumā labākie atradumi šosezon bija nomaļās lauku kapsētās.

Kam vairāk lika metāla kroņus?

Interesanti atzīmēt, ka metāla kroņi un kroņu vannas Zemgalē likti gan vīriešiem, gan sievietēm. Un tie kā piemiņas lietas veltīti ļoti dažādu vecumu aizgājējiem. Kroņa vanna Jelgavas novadā atrasta pie krusta, kas liecina, ka apglabāts apmēram 1 gadu mazs zēns. Savukārt Dobeles novadā metāla kronis atrasts uz dzelzs krusta, kas veltīts sievietei, kas dzīvojusi trīs gadsimtos! Anna dzimusi 1798.gada janvārī, bet mirusi 1903.gada maijā. Viņa nodzīvojusi vairāk kā 105 gadus!

Trijos pētījumu gados – plaši apjomi!

Šogad pētījumi tika veikti pateicoties Zemgales vēsturiskās zemes kultūras programmai (Valsts Kultūrkapitāla fonds, Zemgales plānošanas reģions), tā pabeidzot reģiona līdz šim neapgūto apvidu izpēti. Pieskaitot vēl klāt 2020. un 2021.gadā apsekotās 86 vietas – kopumā triju gadu laikā pētījumi veikti 133 Zemgales kapsētās un vēl 7 vietās Pierīgā (pa ceļam uz Zemgales vietām). Kopumā – 140 izpētītas vietas.

Metāla kroņu tradīcija Latvijā ir bijusi plaši izplatīta 19.gadsimta otrajā pusē un 20.gadsimta sākumā, līdz pat 2.pasaules karam, kad tā strauji izbeigusies. Pētījumos noskaidrots, ka tā ir raksturīga latviešu kapu tradīcija, kas ļoti populārāka bijusi Vidzemē un Kurzemē, bet diezgan lielā apjomā izplatīta bijusi arī Zemgalē, Sēlijā un Latgalē.

2023.gadā pētījumi notika pateicoties Zemgales vēsturiskās zemes kultūras programmas atbalstam (Valsts Kultūrkapitāla fonds, Zemgales plānošanas reģions).

            Izpētes projekta vadītājs: vēsturnieks (M.hist.) Andris Grīnbergs.

Foto/Photo: © Andris Grīnbergs, 2023.

1.attēlā: Metāla kroņa fragments Bēnes pagasta Uskuru kapos.

2.attēlā: Metāla kronis Valles pagasta Vasku kapos.