2011.gada 19.jūlijā veicot Seno kulta vietu izpētes projekta darbus Dobeles novada Naudītes pagasta mežos pilnīgi nejauši izdevās atrast līdz šim nezināmu bedrīšakmeni. Todien mēs trijatā ilgi meklējām teiksmaino Skroderu akmeni Sesavas upītes krastā. Pēc tam pa brikšņiem un bebru pārpurvotu upes krastu, kur nav makšķernieku takas, devāmies uz Ogānu Naudas kalnu. Pēc tā apmeklēšanas nebija vēlēšanās iet atpakaļ cauri brikšņiem pa iepriekš nākto neceļu, bet mēģināt iziet kaut kā taisnāk uz vietu, kur pie meža ceļa atstājām mašīnu.

Apvidus patiesi pirmatnējs – apdzīvotu māju tuvumā nav, ceļi arī tikpat kā nekādi, pārsvarā zvēru takas diezgan dažādos mežos. Vietām lapu koku briksnāji ar slapjām, pārpurvotām vietām, vietām – kalnains reljefs ar egļu mežiem. Daudzviet redzamas dažādu zvēru pēdas un zemes izkārpījumi. Un tad pēkšņi pa šādu briksni ejot ieraugam mežacūku sarakņātā vietā interesantu akmeni. Vienlaikus turpat blakus sarosās arī divi meža kuiļi. Tie neapmierināti skraida šurp un turp, līdz izdomā doties prom no mūsu sabiedrības. Varam pievērsties akmenim, kura virsmā redzamas seno cilvēku atstātās bedrītes.


Nezinātājs nepateiks, ka it kā parastais akmens brikšņos ir arheoloģiski nozīmīgs objekts. Foto: A.Grīnbergs, 2011.

Mazāk nekā puskubikmetru lielais granīta akmens no senseniem laikiem atradies šajā vietā. Liela tā daļa ir neredzami iestigusi zemē jau kopš tiem laikiem, kad ledājs to te atstājis. Krietni pēc tam pie akmens nonākuši cilvēki, kas ar kādu citu akmeni ieveidojuši sfēriskās formas bedrītes. No arheoloģiskā viedokļa ļoti labi, ka akmens ir nekustināts – savā sākotnējā vietā. Ne ... Lasīt tālāk »