Senās tradīcijas pētījumi Zemgales rietumu daļā
M.hist. Andris Grīnbergs

Šogad aizgājušo laiku latviešu kapu tradīcija – metāla kroņi tika meklēti un pētīti Zemgales reģionā. Šajā apskatā par to, kas šosezon paveikts un kas īpašs pētījumu gaitā atrasts.

Šī gada pētījumu reģions - Zemgale

Metāla kroņu tradīcija Latvijā ir aizsākusies kaut kad 19.gadsimtā un bijusi populāra līdz 2.pasaules karam. Tad tradīcijas straujās beigas visdrīzāk skaidrojamas ar to, ka beigušas pastāvēt metāla kroņu izgatavošanas darbnīcas, un diemžēl, iespējams, arī meistari gājuši bojā kara laikā vai emigrējuši uz ārzemēm.
Tagad, kad pagājis vairāk nekā pusgadsimts kopš tradīcijas beigu laika, tradīcijas objekti vēl ir daudzviet Latvijā saglabājušies. Plaši metāla kroņu apzināšanas un izpētes darbi līdzšinējos gados ir veikti Kurzemē un arī Ziemeļvidzemē. Šogad vasarā un rudenī, ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Zemgales plānošanas reģiona un A/S Latvijas Valsts Mežu atbalstu, pētījumi tika veikti arī Zemgalē, tās rietumu daļā (pēc vecā iedalījuma – Dobeles rajonā). Iespēju robežās tika apsekota arī Zemgales vidiene (Jelgavas apkārtne un Pierīga).
Kā pirmais šīs sezonas objekts Zemgalē tika izpētīts 1.attēlā redzamais metāla kronis Glūdas kapos. Saglabājies tas ir samērā slikti, tomēr pēc tā vēl diezgan daudz ko var izsecināt. Tas ir retāk sastopamās apaļas formas kronis, un būtībā svarīgi ir arī tas, ka šajā vietā tāds vispār ir saglabājies.

Negaidīts atradums nomaļā vietā

Nozīmīgākais atradums šajā sezonā Zemgales reģionā neapšaubāmi ir metāla kroņu skapītis ar kroņiem pie Tērvetes novada Velēnu kapsētiņas. Tur apsekojot šo ļoti nomaļo vietu ar vietējā iedzīvotāja palīdzību, kas zināja daudz interesanta izstāstīt par nomaļu kapsētu un tās vēsturi, tika apzināts ārpus kapsētas jau pirms apmēram 10 gadiem izmests kroņu skapītis. Tajā iekšā arī atradās samērā sliktā stāvoklī esoši metāla kroņi. Par šādiem skapīšiem pētniekiem Latvijā bija iepriekšējo vairāk kā 10 gadu laikā izdevies saklaušināt mutvārdu liecības, ka tādi bijuši vairākās dažādu novadu kapsētās Vidzemē un Latgalē, bet diemžēl visur kur tie bijuši, tie gājuši laika gaitā bojā. Foto liecības par šādu objektu vispār ir tikai par vienu kapsētu Krustpils apkārtnē. Un te Zemgalē projekta gaitā atradās vēl saglabājies šāds unikāls objekts. Uzreiz atrašanas dienā, 15.septembrī, vairāku stundu laikā tas un tajā esošie kroņi uz vietas tika detalizēti izpētīti, un pieteikts, ka saglabāšanas nolūkos tas viss tiks kaut kur nogādāts uz kādu muzeju vai citu vietu, kur to varētu saglabāt, jo mežā zem egles tas jau tāpat bija pārāk ilgu laiku novārtā stāvējis. Sākotnēji tika meklēta vieta turpat Tērvetes novadā, bet ieinteresētības un arī piemērotu telpu trūkuma pēc, nācās meklēt tālāk – Dobelē. Pēc pusotra mēneša ātri atsaucās un rīkojās Dobeles Novadpētniecības muzejs, uz kuru tad arī tika aizgādāts šis unikālais (vienīgais Latvijā) objekts. Nākotnē tiks domāts par tā restaurāciju un iekļaušanu ekspozīcijā. Tā kā Tērvetes novads drīzumā tāpat iekļausies lielākā Dobeles novadā, tad pēc teritoriālās piekritības Dobeles Novadpētniecības muzejs ir pilnīgi atbilstoša vieta. Pat, ja projektam būtu tikai šis viens rezultāts - veikums, tad jau tas vien būtu devis ievērojamu ieguldījumu Zemgales reģiona kultūrvēstures saglabāšanā.
Kāds ir šis kroņu skapītis? Tā izmēri – ap 1,20 m x 1,04 x 0,36 cm. Augstuma dimensija ir nedaudz aptuvena, jo skapītim ir zudusi grīdiņa un sienu apakšmalas mazliet sapuvušas no ilgās atrašanās uz augsnes. Skapītis ir rūpīgi izgatavots no 2 cm bieziem dēļiem, un no ārpuses tas bijis zaļgani krāsots. Iekšpuse nav krāsota. Pie gala sienas atrodas četras naglas kroņu pakāršanai, un skapītī četri kroņi ļoti iederās pēc apjoma. To izmēri: 59 x 43 cm, 39 x 31 cm, 35 x 27 cm un ap 35 x 27 cm (ceturtais kronis – deformēts). Visiem četriem kroņiem ir izgatavotas arī 7 līdz 9 cm garas kājiņas, kas nozīmē, ka sākotnēji tie bijuši domāti likšanai pie kapa uz zemes, bet laika gaitā saglabāšanas nolūkos ir izgatavots skapītis, un tie savietoti tajā. Skapītim bijušas arī durtiņas, bet saglabājušās ir vairs tikai eņģītes pie abām sānu sienām. Domājams, ka šis kroņu skapītis ir izgatavots 1930.gados, bet kroņi varētu būt tās pašas desmitgades vai nedaudz senāki.

Kopējie projekta rezultāti

Kopumā 2020.gada vasarā un rudenī tika veiktas pavisam 6 metāla kroņu izpētes ekspedīcijas, kurās kopumā tika apsekotas 38 Zemgalē esošas dažādu laiku kapsētas. Visvairāk apsekoto kapsētu ir Dobeles novadā, īpaši Dobeles, Naudītes un Krimūnu pagastos. Iespēju robežās, pa ceļam, tika apsekotas arī vairākas kapsētas Jelgavas novadā, kas teritoriāli attiecas uz Zemgales centrālo jeb vidus daļu. Par metāla kroņu izpēti Piņķu luterāņu baznīcā jau rakstīts ir iepriekš – šovasar, jūlijā.
Pavisam šogad Zemgales reģionā, ieskaitot arī dažus perifērijā esošos objektus, apzināti un izpētīti tika 17 metāla kroņu tradīcijas objekti: 3 kroņu vannas un 14 atsevišķi metāla kroņi. Metāla kroņu vannas tika apzinātas un izpētītas Glites kapos (Cenu pagastā; divas) un Salas kapos (Salas pagastā; viena). Abos gadījumos uz šīm vietām tika braukts jau pirms tam saņemot informāciju sociālos tīklos par tajās vietās esošiem tradīcijas objektiem. Savdabīgs fakts, ka Glites kapu apsekošana bija viens no sarežģītākajiem gadījumiem metāla kroņu izpētes vēsturē, jo mazā, nomaļā vietā esošā, pamestā kapsētiņa kā nožogots anklāvs atrodas briežu dārza vidū, un no ārpasaules norobežota ar divām augstām sētām. Apsekošana tika veikta saziņā ar briežu dārza saimnieku. Interesanti atzīmēt arī, ka šogad projekta publicitātes gaitā saņemtas četras ziņas par tradīcijas objektu kādreizējo esamību vairākās Jelgavas un apkārtnes kapsētās, kur diemžēl jau informācijas devēji zināja norādīt, ka nekas vairs nav saglabājies.
Lai arī projekta gaitā ir apzināti un izpētīti gana daudz interesantu un pat unikālu aizgājušo laiku – metāla kroņu tradīcijas objektu, jāizdara arī secinājums, ka ņemot vērā ļoti lielo apsekoto kapsētu skaitu, šīs tradīcijas liecību saglabāšanās Zemgales reģiona rietumu daļā ir mazāka nekā līdzvērtīga apjoma kapsētās Kurzemē vai Ziemeļvidzemē, kur līdzīgu projektu gaitā apzināto objektu skaits bija lielāks. Tas izskaidrojams ar to, ka Zemgalē raksturīgas sakoptākas un vairāk aprūpētākas kapsētas nekā vairāk mežainos citos Latvijas novados. Diemžēl sakoptā vidē tradīcijas objektu saglabāšanās ir retāka, un spilgts piemērs tam ir Rīga, kur arī kapsētu aprūpe ir aktīva un tradīcijas objekti ļoti maz saglabājušies.

Visi foto: © Andris Grīnbergs, 2020.

Aicinājums, īpaši Zemgalē dzīvojošajiem – atrakstiet un pastāstiet par vietām, kur vēl atrodami metāla kroņi vai kroņu vannas, un arī par vietām, kur tās bijušas vai kur tikušas izgatavotas! Zemgale bija šīs sezonas pētījumu teritorija, bet ziņas par aizgājušo laiku tradīciju tiek apkoptas par visu Latviju.
E-pasts saziņai un atmiņu stāstiem: petroglifi @ inbox.lv .

2020.gadā Zemgales kultūrvēsturiskajā reģionā un Pierīgā

apsekotās vietas un izpētītie objekti

Iepriekšējos gados Zemgales kultūrvēsturiskajā reģionā

apsekotās vietas un izpētītie objekti