Izpētīta vēl viena Sēlijas vēstures lappuse!

Šogad turpinājās metāla kroņu tradīcijas izpēte Sēlijā, konkrēti – Jēkabpils novadā. Iepriekšējos gados izpēte veikta tika Aizkraukles novada Sēlijas daļā un Ilūkstes apkārtnē, kas vēl nesen bija atsevišķs novads. Pa vidu – Jēkabpils puse bija apsekota tikai fragmentāri, vai nu pa ceļam uz iepriekš minētajām teritorijām, vai arī atsaucoties uz konkrētu informāciju par kroņiem vai kroņu vannām un tad kādā ekspedīcijā pārbaudot ienākušās ziņas. Pirmās ziņas par tradīcijas objektiem Jēkabpils apkārtnē saņemtas bija jau pirms apmēram 10 gadiem un pirmie pētījumi atsevišķās vietās veikti 2014.gadā (Galvānu kapi) un 2015.gadā (Ilzes baznīca un Ilzu kapi).

Diezgan daudzi atradumi Sēlijā

2023.gadā pavisam izpētītas ir 54 Jēkabpils novada kapsētas, un vēl divas papildus blakus novados – Dvietes pagastā un Zalves pagastā, kas gadījās ekspedīciju maršrutos pa ceļam. Šī gada pētījumos atklāti un izpētīti kopumā 18 metāla kroņu tradīcijas objekti – 16 atsevišķie kroņi un divas metāla kroņu vannas. Par abām metāla kroņu vannām līdz šim nebija nekādas informācijas, ka tās konkrētajās vietās būtu saglabājušās. Viena no šīm metāla kroņu vannām, būdama vēl samērā labā stāvoklī, ir kļuvusi par bezsaimnieka mantu (jau sen novietota pie gružu kaudzes) un varētu tikt saglabāta nākamām paaudzēm kā metāla kroņu tradīcijas objekts muzejā. Uz vietas tai nav prognozējama laba saglabāšanās, bet Latvijas muzejos šāda veida objekti pagaidām ir ļoti mazā skaitā – tikai divi. Tas saistīts ar specifisko vidi, kad no kapiem uz muzeju objekts var juridiski korekti doties tikai dažos gadījumos – ar piederīgo izteiktu vēlēšanos (piekrišanu) vai arī tad, ja saglabājamais objekts ir izmests atkritumos vai tā piederība nav vispār nosakāma.

Tipiska latviešu tradīcija

No šajā pētījumu sezonā 18 apzinātājiem metāla kroņu tradīcijas objektiem Sēlijā par lielāko daļu – 16 objektiem ir izdevies noskaidrot, ka to piederība ir latviešiem. Viens gadījums bija pilnīgi anonīms, bet vienā gadījumā piederība noteikta poļiem, kas ir samērā rets gadījums.

Vecākie metāla kroņi, kas pētīti šosezon, bija ar 1901.gada datējumu (Salas pagasta Dzelznavas kapos), bet jaunākie – 1930.gadi. Pēc piederības noskaidrots, ka trīs tradīcijas objekti likti sievietēm, bet četri – vīriešiem. Diemžēl par pārējo piederību pēc dzimumiem noskaidrot neizdevās, jo trūkst konkrētu apliecinājumu. Līdzīga situācija ir arī citur Latvijā, jo tradīcijas objekti bieži ir pārvietoti.

Jēkabpils areālā metāla kroņi nepārprotami labāk saglabājušies lauku kapsētās. Tikai viens objekts no visiem 18 apzināts pilsētas teritorijā esošos kapos – Jēkabpils Pilsētas kapos. Arī citos Latvijas reģionos, piemēram, Zemgalē, kapu tradīcijas objekti labāk saglabājušies nomaļās lauku kapsētās. Pilsētu kapsētas tiek intensīvāk koptas, vairāk pakļautas dažādām izmaiņām.

Jau vairāk kā 80 gadi pagājuši...

Metāla kroņu tradīcijas projekta būtība ir apzināt pēdējās liecības mūsdienās izzūdošai kapu (arī amatniecības) tradīcijai Sēlijā – mirušo piemiņas godināšanai ar metāla kroņiem, kas veidoti kompozīciju veidā un izgatavošanas gaitā dažkārt ievietoti skārda ietvarā ar stiklu pa virsu – kroņa vannā. Metāla kroņu tradīcija Latvijā bija plaši izplatīta 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta pirmajā pusē līdz pat 2.pasaules karam, kad tā ļoti strauji izbeidzās. Kopš tiem laikiem pagājuši jau vairāk kā 80 gadi un ir pēdējais laiks apkopot visu iespējamo informāciju par šo nozīmīgo kapu kultūras tradīciju. Pētījumi Sēlijā, Jēkabpils novadā notika jūlijā, augustā un septembrī. Tie notika ar Sēlijas Kultūras programmas atbalstu (Valsts Kultūrkapitāla fonds, biedrība „Partnerība „Kaimiņi””).

Tagad, kad āra pētījumi ir beigušies, varam apkopot datus un secināt, ka šī latviešu kapu kultūras tradīcija Sēlijā ir iespēju robežās izpētīta un mēs šobrīd zinām cik tā bijusi izplatīta un cik saglabājusies līdz mūsdienām. Pavisam apmēram 10 gadu laikā, tai skaitā trīs sezonas veicot sistemātiskus pētījumus (Aizkraukles novadā, toreizējā Ilūkstes novadā un Jēkabpils novadā), kopumā Sēlijā iegūtas ziņas par 81 tradīcijas objektu jeb 21 kroņu vannu un 60 atsevišķiem metāla kroņiem. Tradīcija bijusi izplatīta daudz vairāk nekā mēs par to līdz šim zinājām.

Teksts un foto: projekta vadītājs, vēsturnieks Andris Grīnbergs.

Attēlā: Metāla kronis Dignājas pagasta Slīterānu kapos, 16.08.2023.

The research of the tradition of metal crowns was taking place this year in the Sēlija historical region, the southeast part of Latvia. The tradition of metal crowns was very popular from the 19th century to the middle of the 20th century, when it rapidly ended during World War II. We are now gathering information and do research on this cultural and historical phenomenon in Latvia.