Aktīvs gads metāla kroņu tradīcijas izpētē
M.hist. Andris Grīnbergs (projekta vadītājs)

2017.gadā divos posmos no agra pavasara līdz vēlam rudenim ar Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstu Latvijā notika senās kapu tradīcijas – metāla kroņu un kroņu vanniņu apzināšana un izpēte. Šosezon meklējumi un pētījumi veikti galvenokārt Kurzemes austrumu daļā – Talsu un Tukuma apkārtnē, un arī citās vietās Kurzemē un citviet Latvijā. Par to, kas šogad izzināts, kādi ir rezultāti un interesantākie rezultāti, stāstīts šajā projekta aprakstā.

Foto: Divas no četrām kroņu vannām Dārtes kapos.

Galvenie projekta rezultāti.

Šis bija ceturtais gads, kad sistemātiski ar VKKF atbalstu tika pētīti zūdošās metāla kroņu tradīcijas objekti. Visa gada ietvaros kopā apsekotas un izpētītas ļoti daudzas – 74 kapsētas. Kopumā 2017.gadā ir apzināti un detalizēti izpētīti pavisam 37 objekti – 17 kroņu vannas, 19 atsevišķi metāla kroņi un 1 unikāls lentu skapītis. Pētījumi veikti galvenokārt Kurzemē, bet papildus, iespēju robežās apmeklētas un izpētītas arī 10 kapsētas citviet Latvijā (Zemgalē – 5, Vidzemē – 4, Latgalē - 1), un šajās vietās arī apzināti un izpētīti 4 tradīciju objekti – 3 vanniņas un viens atsevišķs metāla kroņa atlikums.
Apsekojumu apjoma ziņā šogad paveikts ir vairāk nekā divreiz vairāk nekā sākotnēji plānots. Tomēr te jānorāda, ka lielā apjoma rezultāts ir gan būtisks aptverto vietu skaita ziņā, gan dod arī secinājumus, ka daudzās kapsētās metāla kroņu tradīcijas objekti vairs nav saglabājušies (šajā gadījumā arī negatīvs rezultāts ir rezultāts). Piemēram, šogad bija gadījums, ka caur sociāliem tīkliem tika saņemta detalizēta informācija par kroņu vanniņām Jaunpils novada Rubuļu kapsētā, bet mēnesi vēlāk to apmeklējot nācās secināt, ka pavisam nesen kapos veikta apjomīga talka un viss nosacīti liekais – nokopts un aizvākts. Savukārt par Pilsrundāles Sudmalu kapiem līdzīga informācija par tajos esošu vanniņu bija saņemta vairāk nekā pirms gada, bet oktobrī sanāca nejauši tai vietai braukt garām un tika veltīts laiks apsekošanai. Tās gaitā metāla kroņa vanniņa ļoti sliktā stāvoklī tika atrasta un izpētīta jau ārpus kapsētas, kur tā arī pēc rudens talkas kapos, bija novietota pie visādiem gružiem un sagrābtu lapu maisiem prom aizvešanai.

Foto: Prom vešanai no kapiem izmestās kroņa vannas atlikums pie Sudmalu kapiem Rundāles pagastā.

Kopējais datu vākums.

Kopējais tradīcijas objektu skaits, kas apzināts un izpētīts vairāku gadu garumā līdz 2017.gada decembrim vairāk nekā 100 vietās Latvijā ir jau 259 vienības. Savukārt kopējais kapsētu skaits, kas ir apsekotas, bet tajās metāla kroņu tradīcijas objekti nav atrasti, 2017.gada decembrī sasniedzis jau 196 vietas. Kopējais apsekoto kapsētu skaits – jau ap 300.
2017.gadā saturiski vislabākie rezultāti iegūti Talsu novadā, kur pētījumu gaitā izpētīti kopumā 15 tradīcijas objekti. Savukārt vislielākais kapsētu skaits bez tradīcijas objektiem šogad apsekots bijušā Tukuma rajona teritorijā.

Interesanti fakti par šī gada pētījumiem.

Šogad lielākā izpētītā kroņa vanna bija Pilsrundāles Sudmalu kapos atkritumos izmestā (127 x 95 x 28,5 cm), bet pati mazākā vanniņa – pie kāda krusta piestiprināta Laucienes pagasta Tuņņu kapos (25 x 20,5 x 11 cm). No 17 kopumā izpētītajām kroņu vannām – 11 vanniņas pētītas pie latviešu apbedījumiem, bet 6 gadījumos piederība pie tautības nav bijusi droši nosakāma (apliecināma), tomēr arī visās šajās vietās varētu pieņemt, ka tās ir bijušas latviešiem. Savukārt lielākais atsevišķais kronis šogad izzināts – Vecmoku Ķīļu kapos (66 x 46 cm), bet mazākais atsevišķais kronītis – Remtes pagasta Cērpu kapos (19 x 13 cm). Lielākā daļa atsevišķo kronīšu konstatēti pie latviešu apbedījumiem, bet tikai daži – 3 pie vāciešiem.

Foto: Lielākais no šogad apzinātajiem atsevišķajiem metāla kroņiem Ķīļu kapos Tukuma novadā.

Pilsrundāles Sudmalu kapos pēdējā brīdī tika apsekota un izpētīta ļoti sliktā stāvoklī esoša un starp prom vedamiem lapu maisiem un citiem nevajadzīgiem lūžņiem novietotā kroņa vanna, precīzāk, tas, kas no tās bija palicis. Turpat tika atrasti un izpētīti divi citviet neredzētu formu iespējamie vainagu statīvi.
Katrā ziņā šī gada ietvaros metāla kroņu tradīcijas projekts ir sekmīgi noslēdzies un devis vērtīgus rezultātus, kas būtiski papildina iepriekšējo triju gadu pētījumus Kurzemē un Vidzemē.

Foto: Varbūtējie vainagu statīvi pie Pilsrundāles Sudmalu kapiem.

Kopsavilkums: 2017.gadā apsekotās vietas ar tradīcijas objektiem Kurzemē un citviet Latvijā:

Caur sociāliem tīkliem Draugiem.lv un Facebook.com jau daudzkārt ir izteikti aicinājumi atsaukties zinātājus no dažādiem novadiem, un stāstīt par šīs senās kapu tradīcijas objektiem, par to kur tie bijuši, kur tie vēl ir apskatāmi, kā arī ziņas par to, kur tādi izgatavoti. Joprojām šādas ziņas var droši rakstīt uz e-pastu: petroglifi [et] inbox.lv!

Visi foto: © M.hist. Andris Grīnbergs (projekta vadītājs), 2017.