Bedrīšakmeņu atklājumi un izpēte 2017.gadā
M.hist. Andris Grīnbergs (projekta vadītājs)

Šogad, līdzīgi kā pagājušajā - 2016.gadā, visvairāk uzmanība senāko kulta akmeņu – bedrīšakmeņu izpētes jomā tika pievērsta Kurzemei – īpaši Liepājas apkārtnei, kas arī pēdējos gados ir apjomīgāko atklājumu un aktuālāko pētījumu apvidus. Tas neapšaubāmi ir arī bedrīšakmeņu ziņā visintensīvākās izplatības areāls Latvijā. Šajā ziņā paši bagātākie novadi Latvijā ir Grobiņas un Rucavas novads. Tieši šajos divos novados šogad arī notika plašākie pētījumi – pavasarī Rucavas novadā, bet vasarā Grobiņas novadā.

Bērzkalnu bedrīšakmeņi Grobiņas novada Medzes pagastā.

Lielākās aktivitātes šogad – Kurzemē

Šajā gadā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu tika turpināta sistemātiska Latvijas bedrīšakmeņu izpēte, kas ietver sevī arī to virsmu ar bedrītēm kontaktkopēšanu. Pilnā izpēte šogad veikta 6 bedrīšakmeņiem, no kuriem 5 ir arī šī gada atklājumi. Kopumā šogad apsekoti 16 Latvijas bedrīšakmeņi, un viena daļa no tiem apsekoti, lai uzzinātu kāda ir to situācija šobrīd, vai nav notikušas kādas izmaiņas vidē, varētu teikt ir iespēju robežās veikts tāds kā objektu monitorings. Tāds būtībā ir ļoti nepieciešams, jo Latvijas problēma ir tā, ka lielākā daļa šo unikālo senvēstures objektu nav ņemti valsts aizsardzībā. Tas ir diezgan dīvaini, ka Latvijas valsts un arī daudzu novadu pašvaldības ļoti rūpējas par daudziem un dažādiem jaunāku laiku vēstures un kultūras pieminekļiem un to detaļām (piemēram, ēku durvīm), kas, protams, arī ir labi, bet aizmirst vai pavirši attiecas pret senvietām, kas liecina par vairākus tūkstošus gadu senu pagātni, no kuras nav rakstīto avotu, bet ir tikai arheoloģiskās liecības un arī bedrīšakmeņi. Latvijas bedrīšakmeņu datējums ir bronzas laikmets, un pieļaujams, ka varbūt arī dzelzs laikmets, bet jebkurā gadījumā tie ir gadu tūkstoši. Šī gada pozitīvais piemērs ir Rucavas novads, kur pavasara pusē aktīvi tika pievērsta uzmanība novada teritorijā esošajiem dabas un vēstures pieminekļiem, tai ... Lasīt tālāk »