Latvijas 2025.gada ģeovieta – augstākā kāpa: Pūsēnu kalns!

Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļa un Ģeogrāfijas nodaļa nosauc 2025. gada ģeovietu. To izvirzīšanā un balsošanā par 8 potenciālajām ģeovietām piedalījās ģeologi un ģeoloģijas interesenti. Pamatojoties uz balsojuma rezultātiem, šogad par Gada ģeovietu tika izvēlēts Pūsēnu kalns Dienvidkurzemes novadā, Nīcas pagastā. Pūsēnu kalns ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, un tas atrodas dabas parkā “Bernāti”.

Pūsēnu kalns ir savrupa kāpa, kas izceļas starp līdzīgiem veidojumiem – tā ir augstākā piejūras kāpa Latvijā ar absolūto augstumu 37,0 m un relatīvo augstumu 31,0 m. Daļa kāpas savulaik ir tikusi norakta izveidojot karjeru, tomēr tās augstākā daļa ir saglabājusies. Kāpa pirms tās daļējas norakšanas bijusi izometriska, ar caurmēru aptuveni 350 m. Pašreizējais nenoraktās daļas garums austrumu-rietumu virzienā ir aptuveni 260 m, bet ziemeļu-dienvidu virzienā aptuveni 280 m.

Pūsēnu kalns ir viena no kāpām, kas ietilpst Papes-Jūrmalciema-Bernātu kompleksajā kāpu grēdā. Šajā grēdā izšķir divus – Papes-Jūrmalciema un Jūrmalciema-Bernātu kāpu posmus. Šos posmus pa vidu pārrauj aptuveni 1,5 km garš pārpūsto smilšu iecirknis, kas izveidojies pirms vairāk nekā 300 gadiem pēc mežu izciršanas un ugunsgrēka. Abus kāpu posmus raksturo gar jūras krastu paralēli esošu kāpu grēda, kas ir veidojusies pēdējo Baltijas jūras stadiju laikā. Dziļāk sauszemē seko otrs kāpu valnis, kas ir vēja deformēto parabolisko un tām līdzīgo kāpu grēda. Šīs kāpas tiek saistītas ar Litorīnas jūras stadiju, un tās norobežojušas lagūnu joslu līdzenumu no jūras.
No kāpas virsotnes karjera nogāzes pusē paveras lielisks skats uz apkārtējo ainavu – pāri pamestajai karjera teritorijai un apmežotai piejūras kāpu joslai redzama jūra.
 
     Aprakstu, izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes materiālus, sagatavoja: Ģirts Stinkulis, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors, ģeoloģijas doktors un Ivars Strautnie ... Lasīt tālāk »