Latvijas 2018.gada ģeovieta – Raunas Staburags

Šogad par Gada ģeovietu ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā ir izvēlēts plaši pazīstamais Raunas Staburags, kas atrodas Vidzemē, Raunas upes labajā krastā.

Raunas Staburags 2016.gada ziemā. Foto: © Andris Grīnbergs.

Raunas Staburags ir ainavisks šūnakmens atsegums Raunas labajā krastā augšpus Raunas apdzīvotajai vietai. Tas ievērojams kā mūsdienās lielākais avotu kaļķakmens veidojums Latvijā, kas saglabājies cilvēka nepārveidots. Vairāki citi līdzīgi atsegumi Latvijā iepriekšējo paaudžu darbības rezultātā ir gājuši bojā vai nopietni cietuši, starp tiem arī slavenais Daugavas Staburags, kas atrodas Pļaviņu HES ūdenskrātuves dzelmē. Raunas Staburags pirmoreiz ticis aprakstīts 1924. gadā E. Rozenšteina un Z. Lancmaņa darbā “Latvijas avotkaļķi”.
Šūnakmens stāvajā Raunas senlejas nogāzē ir izgulsnējies pēcleduslaikmetā, pēdējos 9 tūkstošos gadu, no izplūstošā, kaļķiem īpaši bagātā avotu ūdens. Bez lielākā šūnakmens kupola tam blakus ir vēl virkne mazāku veidojumu. Nogāzē iegulošie plaisainie dolomīti, lodīšu smilšakmeņi un akmeņainās ledāja mālsmilts slāņi ir vieta, kur caurplūstošais ūdens bagātinās ar minerālvielām. Kaļķakmens izgulsnēšanās notiek uz slapjumā augošajām sūnām un cita substrāta, veidojot irdenu, porainu iezi – šūnakmeni. Ūdens plūst pār nogāzi veidojot sīkus ūdenskritumiņus – augstāko kopumā līdz pat 3 metriem. Ziemā tie sasalst kā krāšņi ledus lāseņi, veidojas leduskritumi. Avotiem bagātā upes krasta nogāze ir nozīmīga kā dzīvotne, kur aug daudzveidīgas kaļķi un mitrumu mīlošas sūnu un lakstaugu sugas, un kādu brīdi ir augušas no Daugavas Staburaga 1963. gadā pārstādītās Alpu kreimules.

Raunas Staburags 2007.gada ziemā. Foto: © Andris Grīnbergs.

Raunas Staburags ir ne tikai īpašs kaļķakmens atsegums, bet arī neparast ... Lasīt tālāk »