2011. gada ģeoloģiskais objekts atrodas Zemgalē – Bauskas novada Vecsaules pagastā. Tur līdzenumā uz ziemeļaustrumiem no Ozolaines ciema, ap 300 metrus no Kulšēnu mājām atrodas lielākais avots Zemgalē un, iespējams, visā Latvijā.


Kulšēnu sēravots ziemas vidū.                                                Foto: A.Grīnbergs, 2011.

Ir izteikts arī pieņēmums, ka tas ir lielākais sēravots Latvijā. Kulšēnu jeb Ozolaines sēravots izplūst Iecavas pietekas – Avotu grāvja labā krastā, mitras pļavas vidū, 7 x 15 metrus plašā iedobē. Pirmoreiz milzīgo avotu apzinājis dabas pētnieks Zelmārs Lancmanis 1920.gados. Kopš 2001.gada tas ir aizsargājamais dabas piemineklis.

Kā jau tradicionāli, pie gada ģeoloģiska objekta pavasarī notiek izglītojošs pasākums. Šogad pie Kulšēnu sēravota tas notiks 19.maijā (ceturtdiena) pulksten 14.00. Aicināti visi interesenti. Pasākuma ietvaros Latvijas Petroglifu centra un Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzeja speciālisti stāstīs par Zemgales ģeoloģiju, sēravotiem, un tiks veikts arī milzīgā avota ūdens izplūdes mērīšanas paraugdemonstrējums.

Latvijas Petroglifu centra organizēto Kulšēnu sēravota nominēšanu par Latvijas 2011. gada ģeoloģisko objektu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs, Ziemeļvidzemes Ģeoparks, Bauskas novada dome un Bauskas Tūrisma informācijas centrs.

Jau 2010.gada rudenī Valsts Mežu dienesta Kultūras mantojuma apzināšanas projektā, kas notika Ziemeļvidzemē, Pededzes pagasta inventarizētājs Igors Ņikitins sniedza ziņas, ka atrasts ļoti liels dižakmens Vīndedžu karjerā. Milzīgais akmens, kas nesen karjerā atrakts, pēc aptuveni noteiktiem izmēriem, solījās būt viens no lielākajiem Latvijā.


Dižakmens atrodas karjerā netālu no ceļa.                       Foto: Andris Grīnbergs, 2011.

Tā kā Pededzes pagasts ir ļoti tālu no Rīgas, un drīz pēc ziņu saņemšanas iestājās sniegota ziema, kad akmeņu pētījumi stipri sarežģīti, līdz šim ekspertiem jaunatklājumu nebija izdevies novērtēt. 2011.gada 8.maijā Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija, saskaņojot apmeklējumu ar robežsardzi, jo dižakmens atrodas tiešā Eiropas Savienības robežas tuvumā, veica dižakmens apsekošanu un uzmērīšanu.

Lai arī pirmās ziņas par dižakmens izmēriem izrādījās pārspīlētas, tomēr neapšaubāmi jaunatklātais dabas objekts ir ievērojams savos izmēros. Sarkanā granīta akmens virszemes daļas augstums ir 3,0 metri, garums 6,9 m, platums 5,0 m, bet aprēķinātais tilpums 52 kubikmetri.


Karjera vidē akmens izskatās, ka atrodas zilas lagūnas krastā.      Foto: Andris Grīnbergs, 2011.

Jaunatklātais Vīndedžu dižakmens šobrīd ir 10.lielākais akmens Latvijā. Pirms tā kā varenāki ir Nīcgales dižakmens, Radžu (Brodu) dižakmens, Velna Skroders, Vandzenes (Tilgaļu) dižakmens, Krauju jūrakmens, Ķīļu Velnakmens, Jušu (Zviedru) dižakmens, Kapsēdes dižakmens un Seimaņu dižakmens.


Dižakmeni šķeļ plaisa, un tā pilnīga atrakšana nebūtu vēlama.            Foto: Andris Grīnbergs, 2011.