Pētījumu materiāli

Latvijas Petroglifu centrs

Projekta finansētāji:

un  Liepājas rajona padome

Projekts veikts saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras izsniegto Zemes dzīļu izmantošanas licenci Nr.2/8, zinātniskās pētniecības darbiem.

Atskaites ievads
   Liepājas rajona dižakmeņu un kultūrvēsturisko akmeņu apzināšanas aktivitātes norisinājās 2008.gada pētījumu sezonā – no aprīļa līdz septembrim, un aptvēra visus teritoriāli Latvijas vislielākā rajona pagastus. Projekta gaitā apsekoti kopumā 93 dažādi akmeņi, tai skaitā daudzi jaunatklāti. Īpaši nozīmīgi, ka projekta gaitā tika atklāti 17 līdz šim nezināmi dižakmeņi, un 26 kultūrvēsturiski akmeņi, kuru skaitā īpaši izceļami 5 senākie kulta akmeņi – bedrīšakmeņi, kas tradicionāli tiek datēti ar bronzas laikmetu. Jaunatklātie bedrīšakmeņi ņemami valsts aizsardzībā kā arheoloģijas pieminekļi.
   Veicot akmeņu apsekojumus apmeklēti visi nozīmīgākie novadpētniecisku materiālu vācošie muzeji Liepājas rajonā, aptaujāti daudzi muzeju darbinieki, vietējie novadpētnieki un tūrisma speciālisti gandrīz katrā rajona pagastā. Tāpat ekspedīciju laikā apsekotas daudzas senvietas, tai skaitā 44 pilskalni, kuru tuvumā ar labiem panākumiem meklēti kultūrvēsturiski akmeņi.
   Liepājas rajona akmeņu izpēte tika veikta apvienojot divu projektu plānus un resursus, un veicot gan dižakmeņu, gan kultūrvēsturisko akmeņu meklējumus un pētījumus. Projekta realizācija bija iespējama pateicoties Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumam dižakmeņu pētījumam, Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam kultūrvēsturisko akmeņu pētījumam, kā arī Liepājas rajona padomes atbalstam. Visi pētījumu sezonas apkopotie dati un rezultāti atspoguļojas kopējā atskaitē, kurā iekļauta informācija gan par dižakmeņiem, gan kultūrvēsturiskajiem akmeņiem, starp kuriem daudzi pieder abām minētām akmeņu kategorijām. Un vienas pētījumu sezonas laikā, pēc vienotas metodikas, sistemātiski apzinot un izpētot gan dižos, gan arheoloģiskos un citādi kultūrvēsturiskos akmeņus, veidojas pilnīgs priekšstats par to kādi ievērības cienīgi akmeņi atrodas Liepājas rajona teritorijā, kur tie izvietoti, kādi tie ir, cik viegli pieejami, nozīmīgi, un visādi citādi ar ko tie interesanti ekspertiem un ikvienam interesentam.
   Pētījumā apkopoti dati ne vien par akmeņu adresēm, koordinātēm, izmēriem, ģeoloģiskā īpašībām, kultūrvēsturiskām vērtībām, bet arī ziņas par to aizsardzības jautājumiem, pieejamību un tūrisma potenciāla novērtējumu.

    Veitu dižakmens Papes ezerā.                                                Foto: Andris Grīnbergs, 2008.

Visu akmeņu saraksts

Sakas pagasts

• 1. Ulmales (Pinnu) bļodakmens.
• 2. Dzeņu bļodakmens.
• 3. Pāvilostas (Āķgala) Lielais akmens (Jūrakmens).
• 4. Upesmuižas parka Lielais akmens.
• 5. Akmens sols Upesmuižas parkā.
• 6. Robežakmens pie Upesmuižas parka.
• 7. Sēku robežstabs.

Vērgales pagasts

• 8. Zaļmežu dižakmens.
• 9. Vīnkalnu dižakmens.

Medzes pagasts

• 10. Kapsēdes dižakmens.
• 11. Kapsēdes Rudais akmens - bedrīšakmens.
• 12. Odziņu bedrīšakmens - dižakmens.
• 13. Akmens pretim Kalmaļu pilskalnam.
• 14. Robežakmens pie Kalnmaļu pilskalna.
• 15. Medzes Spicā kalna bedrīšakmens.
• 16. Tāšu muižas robežakmens.

Cīravas pagasts

• 17. Mūrnieku bedrīšakmens.
• 18. Mūrnieku Mazais bedrīšakmens.
• 19. Graudberzis Cīravas muzejā.

Lažas pagasts

• 20. Iespējamais bedrīšakmens Apriķu muzejā.
• 21. Akmens ar iekalumiem pie Lapiņu mājām.

Kazdangas pagasts

• 22. Virsmežziņa Šēfera riņķakrusts.
• 23. Meitenes riņķakrusts.
• 24. Alokstes Velnakmens.
• 25. Stabs pie Kazdangas muižas.

Vecpils pagasts

• 26. Robežakmens pie Dižlāņu Elkas kalna.

Kalvenes pagasts

• 27. Baronam veltītais Ābolkalnu akmens.

Liepāja

• 28. Stēla Liepājas muzejā.
• 29. Graudberzis Liepājas muzejā.

Durbes novads

• 30. Mazķeizaru akmens.

Otaņķu pagasts

• 31. Dižakmens pie Otaņķiem.
• 32. Dāboliņu Sudrabakmens pie Otaņķiem.

Grobiņas pagasts

• 33. Padambju (Grobiņas) bedrīšakmens.
• 34. Timbaru akmens.
• 35. Robežakmens Grobiņā, Parka ielā.

Priekules pagasts

• 36. Elekšu bedrīšakmens.
• 37. Joguļu akmens ar iekalumiem.
• 38. Joguļu 1.bedrīšakmens.
• 39. Joguļu 2.bedrīšakmens.
• 40. Lašupes dižakmens.
• 41. Valta birzs dižakmens.
• 42. Asītes pilskalna robežakmens.
• 43. Bērzu (Mazgramzdas) bļodakmens.

Gramzdas pagasts

• 44. Robežakmens pie Diždāmes pilskalna.

Virgas pagasts

• 45. Akmens pie Brūveru pilskalna.
• 46. Robežstabs Paplakā.
• 47. Robežnieku akmens.
• 48. 1.robežakmens Eglienos.
• 49. 2.robežakmens Eglienos.
• 50. 3.robežakmens Eglienos.
• 51. 4.robežakmens Eglienos.
• 52. 5.robežakmens Eglienos.
• 53. 6.robežakmens Eglienos.

Kalētu pagasts

• 54. Majorāta stabs pie Kalētu - Gramzdas ceļa.
• 55. Majorāta stabs pie Baltā kroga.
• 56. Majorāta stabs pie Mazkrūtes kapiem.

Vaiņodes pagasts

• 57. Robežakmens pie Elku kalna pilskalna.
• 58. Himnas akmens.
• 59. Dižakmens pie Bātas dzirnavdīķa.
• 60. Akmens ar iekalumiem pie Bātas muižas.
• 61. Atsvara akmens Vaiņodes muzejā.

Embūtes pagasts

• 62. „Induļa kapa" akmens Vēres kalna pilskalnā.
• 63. Akmens Pūteļu karjerā.

Bārtas pagasts

• 64. Akmens Bārtas centrā.
• 65. Meliorācijas akmens.
• 66. Ziemeļu dižakmens.

Dunikas pagasts

• 67. Luknes 1.bedrīšakmens.
• 68. Luknes 2.bedrīšakmens.
• 69. Vecjuru akmens.
• 70. Silmaļu akmens.
• 71. Pieču akmens.

Nīcas pagasts

• 72. Pelēkais akmens.
• 73. Robežakmens (Zīmes akmens, Jāņakmens).
• 74. Ezerskolas akmens (Ezerskolas upurakmens).
• 75. Akmens pie Ezerskolas.
• 76. Ziemeļu dižakmens.
• 77. Štībeļu jeb Rēvinieku akmens.
• 78. Pesu (Bātupšķu) akmens.
• 79. Brušvītu rēves robežakmens.
• 80. Lankuču dižakmens.
• 81. Birzzemju akmens.
• 82. Ezerpesu dižakmens.
• 83. Šķilu (Šķibu, Graviņu) upurakmens.
• 84. Veitu dižakmens.
• 85. Laimiņu akmens.

Rucavas pagasts

• 86. Saktu dižakmens.
• 87. Kalna Urbānu akmens.
• 88. Klaustiņu akmens (Klaustiņu kulta akmens).
• 89. Riekstiņu akmens.
• 90. Straumes akmens.
• 91. Gauru bedrīšakmens.
• 92. Robežakmens pie Leju Svētavota.
• 93. Pērkonu bedrīšakmens.

Nobeiguma secinājumi

   Pētījumu sezonas laikā tika sistemātiski apsekota visa Liepājas rajona teritorija, katrs tā pagasts, un izpētīti visi tur konstatējamie dižie un kultūrvēsturiskie akmeņi, kopskaitā 93 objekti. Ekspedīciju gaitā tika apsekotas ļoti daudzas potenciālas ievērojamu akmeņu vietas, kur ar panākumiem meklēti līdz šim nezināmi ievērības cienīgi akmeņi: tai skaitā 44 pilskalni, daudzi Elku kalni, senkapi un viduslaiku kapsētas, un citas arheoloģiskas vietas. Ekspedīciju gaitā eksperti apsekoja arī vairākas no akmeņiem krautas senas akas Rucavas un Grobiņas pagastā. Kopumā sezonas laikā rajonā apsekotas ap 290 dažādas vietas un objekti.
   Dažkārt tika saņemta informācija un skatīti dabā arī atsevišķi akmeņi, kas neatbilda ne dižakmeņu, ne kultūrvēsturisko akmeņu statusam. Tādi, piemēram, ir ap 4 kubikmetrus liels akmens Bārtas pagastā pie Sūnākšļu mājām un tikpat liels akmens Nīcas pagastā pie Embrekšu kapiem.
   Kā viens no projekta galvenajiem uzdevumiem bija noskaidrot cik un kādi dižakmeņi atrodas Liepājas rajonā. Kā zināms, par dižakmeņiem ir uzskatāmi akmeņi, kuru tilpums ir 10 un vairāk kubikmetri, bet par vietējas nozīmes dižakmeņiem tiek uzskatīti akmeņi, kuru tilpums ir robežās no 5 līdz 10 kubikmetriem. Kopumā pētījumu rezultātā rajonā tagad zināmi 17 dižakmeņi, kuru tilpums ir 10 un vairāk kubikmetri, bet par vietējas nozīmes dižakmeņiem uzskatāmi vēl 23 akmeņi. Līdz ar to Liepājas rajona kopējais apzināto dižakmeņu skaits - 40.

Liepājas rajona lielākie dižakmeņi pēc tilpuma:

Kopumā jāatzīmē, ka pēc šīs sezonas pētījumiem Liepājas rajonā, tas kultūrvēsturisko un dižakmeņu ziņā kļuvis par vienu no visizpētītākajiem un objektu daudzveidības ziņā neapšaubāmi bagātākajiem Latvijas rajoniem.
   Ekspedīciju darbā piedalījās ne vien projekta darba grupa, bet arī daudzi atbalstītāji - pašvaldību pārstāvji, muzeju darbinieki, dažādi aktīvisti un entuziasti. Īpaši jāatzīmē Valsts Kultūras pieminekļu inspekcijas Liepājas rajona inspektores Ingrīdas Vizes līdzdalība daudzajās ekspedīcijās un akmeņu meklējumos. Tāpat darba grupai sniedza nozīmīgu informāciju un ekspedīcijās piedalījās pētnieki Juris Metums, Indulis Krauze un Dainis Ozols, novadpētniecības muzeju vadītāji un novadpētnieki - Irina Kurčanova (Pāvilosta), Alda Prūse (Vaiņode), Gunta Leja (Cīrava), Ausma Padalka (Dunika), Dina Kundziņa (Bārta), Aina Cērmane (Apriķi), Anita Klima (Virga), Dzidra Varanovska (Purmsāti) un Gunta Ziemele (Kalēti), tūrisma koordinatore Dace Vecbaštika (Nīca), žurnāliste Dina Belta, entuziasti Indra Beķere, Andris Egliens, un daudzi citi atbalstītāji. Tāpat Latvijas Petroglifu centra darba grupa ir pateicīga laipnajiem rajona ļaudīm, kas mūs izmitināja naktsmāju vietās Priekulē, Vībiņos, Kalētos, Bārtā, Vaiņodē un citviet, kur norisinājās projekta ekspedīcijas. Paldies visiem!

Kopējais pētījuma apjoms 52 lpp,

Speciālistiem ar pētījumu iespējams iepazīties sazinoties ar LPC.

LPC © 2008.