|
Sākums » 2010 » Decembris » 04
UPURALAS LATVIJĀ
Andris Grīnbergs, Mg. hist.
Starp
daudzajām Latvijas kulta alām vairākas izceļas ar savu īpašo nosaukumu -
Upuralas. Ne vienam vien saskaroties pirmoreiz ar šādu vietas nosaukumu
nāk prātā šaušalīgas nojausmas par upuriem, asiņainiem rituāliem un kas
zina par ko vēl. Bet vai tiešām Upuralas ir tik upuriem bagātas? Drīzāk
jau ne.
Kopumā ar šādu nosaukumu mums zināmas četras sufozijas
procesos veidojušās alas, no kurām viena, diemžēl vairs nepastāv, jo ir
jau pirms daudziem desmitiem gadu sabrukusi. Visas Upuralas atrodas
Ziemeļvidzemē, tās ir aizsargājamas gan kā dabas objekti, gan kā senas
kulta vietas - arheoloģijas pieminekļi.
Lielā
Lībiešu Upurala
Pati populārākā
Upurala, kas savulaik - 1970.gados neilgu laiku pabijusi arī Latvijas
garākās alas statusā (līdz tika atklātas vēl garākas alas). Viena no
kultūrvēsturiski visnozīmīgākajām un daudzveidīgākajām Latvijas alām.
Adrese:
Vidzeme, Limbažu rajons, Salacgrīvas lauku teritorija (bij. Salacas
pagasts), Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāts, Svētupes labajā krastā pie
Kuiķuļ
...
Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 6676 |
Datums: 04.12.2010
|
VELNA ALAS LATVIJĀ
Andris
Grīnbergs, Mg. hist.
Visas Velna alas
ir aizsargājamas gan kā dabas objekti, gan kā senvietas - kultūrvēstures
un arheoloģijas pieminekļi. Lielākā daļa Velna alu atrodas Vidzemē -
Gaujas baseinā un Ziemeļvidzemē. Tomēr arī citās Latvijas vietās ir pa
kādai alai ar šādu nosaukumu. Dažas no Velna alām gan kā senās kulta
vietas ir apšaubāmas, jo ir pamats domāt, ka to nosaukums izdomāts
nesenos laikos.
1.
Inčukalna Velnala. Atrodas Gaujas pamatkrasta nogāzē Rīgas
rajona Inčukalna pagastā. No visām Latvijas Velnalām šī ir vistuvāk
Rīgai esošā, un arī viena no populārākajām. Tā bieži minēta tūrisma
ceļvežos un zinātniskajā literatūrā. Daudzkārt par alu publicēta teika
par velna mocītajām dvēselēm, kas kaut kur piekaltas vaid alas galā.
Ieklausoties alas klusumā dīvainas skaņas tiešām ir dzirdamas - tās rada
avots, kas tek gar alas sienu ieejas tuvumā. Alas garums - 15,9 m,
lielākais griestu augstums - 4,3 m, bet lielākais telpas platums - 6,5
m. Domājams, ka pirmo reizi ala aprakstīta jau 1790.gadā, kad to veicis
ievērojamais pētnieks J.K.Broce. Ala savulaik piesaistījusi arī
arheologu uzmanību - tajā veikti kontroles rakumi, bet nekādas senlietas
nav atrastas, jo metra dziļumā ir konstatētas plūstošas smiltis.
![]()
...
Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 9673 |
Datums: 04.12.2010
|
|
|
|
Statistika
Kopā Online: 1 Viesi: 1 Lietotāji: 0
Apmeklētāju
statistika
pa valstīm
kopš 19.06.2015.
|
