Rakstu katalogs

Vidzemes bļodakmeņi

Mg.hist. Andris Grīnbergs, autora foto.
 

Kas ir bļodakmens, ar ko tas atšķiras no citiem vēsturiskiem akmeņiem? Vispirmām kārtām bļodakmens ir dobumakmens, kura dobums nav dabas veidots, to sensenos laikos mērķtiecīgi veidojis akmeņkalis. Bļodakmeņiem ir ne tikai dobums, kas parasti izskatās pēc bļodas, bet arī raksturīga cilindriska forma, vairumā gadījumu arī vertikālas sānu rievas akmens malās. Tradicionāli bļodakmeņus pieņemts uzskatīt par seniem kulta akmeņiem.

Prasmīgi izgatavots dobumakmens

Bļodakmeņiem raksturīga daudzpusīga apstrāde. Tomēr, apskatot konkrētus objektus, kas mēdz būt dažādās izstrādes vai nepabeigtības stadijās un pat ar dažādiem trūkumiem, redzam, ka, tāpat kā dzirnakmeņu izgatavošanā, arī bļodakmeņu kalšanā ir ievēroti it kā vispārpieņemti vai nerakstīti lielumi un pazīmes. Tas attiecas gan uz akmeņu izmēriem, gan dobuma proporcijām un parametriem, gan pašu neizskaidrojamāko – kāpēc vajadzīgas sānu rievas? Vai tā ir tikai akmens dekoratīvā apdare? Tas pētniekiem vēl nav zināms.

Dažos gadījumos bļodakmeņi izskatās nepabeigti, to skaitā Vidzemes akmeņi. Nereti tiem nav kārtīgi izveidots, ir diezgan sekls bļodveida dobums. Tomēr jāatzīmē, ka visos gadījumos bļodakmeņu izgatavošana veikta, izmantojot speciālus metāla instrumentus, un, visticamāk, darbus veicis akmeņu kalšanas un apstrādes amatnieks. Varbūt tas bijis tieši bļodakmeņu kalšanas speciālists, tomēr ticamāks šķiet fakts, ka šis cilvēks vairāk kalis dažādus dzirnakmeņus, varbūt arī kapakmeņus, un bļodakmeņu izkalšana bijis viens no pakalpojuma veidiem.

Atrodami ne tikai Kurzemē

Bļodakmeņi līdz šim uzskatīti par Kurzemei raksturīgiem, un vēsturnieki domājuši, ka tie ir saistīti ar kuršiem un to vēlākajām dzīves un asimilācijas vietām. Tomēr jaunākie atklājumi un ziņas par bļodakmeņiem no kuršu dzīves vietām attālās, ar tām nesaistāmās vietas šo izcelsmes versiju padara nepilnīgu. Līdz ar to varam secināt, ka bļodakmeņi bijuši pazīstami vairākām sentautām, ne tikai kuršiem, bet arī lībiešiem un latgaļiem, Lietuvas teritorijā – žemaišiem, augstaišiem, kā arī citiem. Tāda daudznacionāla izplatība būtu, ja bļodakmeņi izrādītos gadsimtiem seni. Ja tie ir vēsturiski jaunāki, var vienkārši norādīt, ka tie, iespējams, bijuši pazīstami latviešiem visā tagadējā Latvijas teritorijā.

Bļodakmeņu izplatība Vidzemē

Lai arī ir ziņas, ka akmeņi ar izkaltiem dobumiem kādreiz atradušies vēl dažādās vietās, pagaidām par šā tipa dobumakmeņiem var spriest tikai divos – Limbažu un Valmieras – rajonos. Katrā no tiem zināmi divi bļodakmeņi. Vēl viens objekts – Veczellīšu akmens – ir Valkas rajonā, netālu no Smiltenes, bet tā piederība šā tipa objektiem nav īsti skaidra, jo izmēri ir ļoti atšķirīgi. Pie bļodakmeņiem droši pieskaitāmie četri akmeņi atrodas Vidzemes ziemeļrietumu daļā – senajās lībiešu teritorijās. Protams, tas ir nozīmīgi gadījumā, ja Vidzemes bļodakmeņi būtu ļoti seni, bet ne tad, ja to vecums ir tikai pārsimt gadu. Neskaidrs ir arī bļodakmeņu pielietojums, proti, vai tie bija upurakmeņi, vai tie tika izmantoti arī kādām saimnieciskām vajadzībām?

Viļķenes bļodakmens

Pirmās ziņas par šo dobumakmeni pavisam kuriozi – vilcienā nejaušas sarunas laikā – ieguvis Jānis Cepītis 1993. gadā. Nākamajā gadā dobumakmens apzināts un atzīts par pirmo Vidzemē atklāto bļodakmeni. Akmens divos sānos ir nelielas rakumu bedres, bet zemē zem akmens konstatētas tā šķembas un koka ogles. Domājams, dobumakmens atrodas savā sākotnējā, izkalšanas vietā, par ko liecina arī tas, ka zemē esošā akmens daļa ir neizkalta. Šim bļodakmenim ir visas tipiskās pazīmes, turklāt ļoti kvalitatīvas un izteiksmīgas. No visiem Vidzemes bļodakmeņiem šim ir vislabāk izkaltais bļodveida dobums, kura ietilpība ir 20 litri. Interesanti, ka bļodas dibenā ir uz sāniem iekalta grope. Akmens sānmalās ir 40 vertikālas rievas – visvairāk, ja salīdzina ar citiem Vidzemes bļodakmeņiem. Akmens atrodas aptuveni 5 km no Viļķenes, 120 m no pareizticīgo kapiem, bērzu un alkšņu briksnājā 23 m no Urdziņas kreisā krasta.

Jēču bļodakmens

Tas atrodas Valmieras rajona Naukšēnu pagastā, pļavā aptuveni 100 m no Jēču mājām un 200 m no Jēču dzirnavām. Kā dobumakmeni 1995. gadā to atklāja ģeologs Dainis Ozols. Sākotnēji pētnieki šo akmeni vērtējuši neviennozīmīgi, proti, domāja, ka tas ir nepabeigts dzirnakmens. Tomēr jau 1996. gadā es izteicu pieņēmumu, ka šis var būt sens kulta akmens. Vēlākos gados D. Ozola un mani tālāki pētījumi Jēču dobumakmeni pārliecinoši ļauj pieskaitīt bļodakmeņiem. Tam ir gan cilindriska forma, gan bļodveida dobums (lai arī izmēros neliels), gan vertikālās sānu rievas, kas atklājās tikai pēc daļējas akmens atrakšanas. Interesanti, ka izmēros ne pārāk lielo bļodakmeni, kurš kādreiz vispār bijis tikai mazliet virs zemes vai pat līdz ar zemes līmeni, ap 1985. gadu notikušie meliorācijas darbi brīnumainā kārtā nav izkustinājuši. Akmens tuvumā augušos kokus gan tolaik iznīcinājuši, sastumjot lielās kaudzēs mežmalā.

Šis ir vienīgais Latvijas bļodakmens, kas atrodas tuvu vējdzirnavām. Un šis apstāklis ir samulsinājis ne vienu vien vēstures un arheoloģijas pētnieku. Var jau būt, ka akmens izkalts pavisam nesen, dzirnavu būves laikā, t. i., 19. gadsimtā, tādā gadījumā tas varbūt ir pats jaunākais bļodakmens. Bet tikpat labi pieļaujama versija, ka bļodakmens savā vietā atradies jau tad un dzirnavu cēlāji vai nu to nav atraduši, vai arī pret to izturējušies ar lielu cieņu un bijību un atstājuši neaiztiktu, kaut gan dzirnavu celšanai akmeņus lielā daudzumā vajadzējis vākt no visas apkārtnes. Bļodakmens atrodas savā sākotnējā vietā, jo dziļāk zemē esošā akmens daļa ir neizkalta.

Tūjasmuižas bļodakmens

Šo bļodakmeni Limbažu rajona Liepupes pagasta Tūjasmuižas apkārtnē 2001. gada rudenī atklājusi novadpētniece Daina Čakste. Dobumakmens atradās klajā laukā meliorācijas sastumtā akmeņu kaudzē. Tam ir tradicionāla forma, ļoti sekls (varētu pat domāt, ka neizveidots) bļodveida dobums, tā sānu malās iekaltas vertikālas rievas. Interesanti, ka šim akmenim ir 27 sānu rievas, kas izvietotas gandrīz visapkārt, bet vienā sānā 53 cm garā posmā tās nav iekaltas. Kāpēc tā? Varbūt akmens ar to sānu atradies zemē, kādā lēzenā nogāzē? Nepārprotami, ka šis vēsturiskais akmens ir pārvietots, domājams, tepat no tuvējās apkārtnes, kur nekādas senvietas nav zināmas. Tā paša 2001. gada nogalē bļodakmeni apsekojuši vairāki pētnieki, kas to atzinuši par nozīmīgu atklājumu. Dobumakmens vieglāk pieejams no Liepkalnu māju piebraucamā ceļa puses, jo tad nav jāšķērso liels novadgrāvis, kas atrodas uz lauka starp akmeni un šoseju Tūja–Limbaži.

Vaidavas bļodakmens

Šā bļodakmens apzināšanas vēsture ir samērā neparasta. 1980. gadu beigās pie Vaidavas pilskalna tika pārbaudīta O. Ozoliņa hipotēze par svētkalnu, kura gan neapstiprinājās. Mežā esošie akmeņi tomēr nebija izvietoti ne rindās, ne kā citādi sistemātiski. Tomēr 100 m uz austrumiem no pilskalna starp daudzajiem akmeņiem atradās viens, kas piesaistīja arheologu uzmanību ar izveidotu dobumu. Līdz ar to mazākā platībā, nekā domāts iepriekš, tomēr var teikt, ka tur bijusi sena kulta vieta. Protams, ja pieņem, ka šis dobumakmens nav pārvietots no citurienes. Diemžēl bļodakmens ir pa pusei iznīcināts, otra akmens puse nav atrodama. Atlikušās bļodakmens daļas izmēri ir 0,96 m un 0,70 m; aptuveni rēķinot, dobumakmens diametrs kādreiz bijis 1,02 m, kas ir bļodakmeņiem tipisks izmērs. Pēc formas akmens bijis vai nu dabiski ieapaļš, vai arī jau apstrādāts tuvu cilindriskai formai, par ko liecina viena sānmala, kura saglabājusies neskarta. Akmens virspusē izveidots dobums aptuveni 21 cm diametrā, kuram apakšā, pa perimetru, gar malu izveidota gredzenveida grope (2 cm plata un līdz 1,5 cm dziļa). Lai arī dobumakmens ir postīts, tomēr gan atlikums, gan pārliecinošās bļodakmeņu pazīmes ļauj pieskaitīt to šim dobumakmeņu tipam.

Veczellīšu akmens

Ļoti noslēpumains akmens Smiltenes apkārtnē. Pirmoreiz to aprakstīja Guntis Eniņš žurnālā «Avots» 1989. gada janvārī. Savukārt es šo neparasto akmeni apmeklēju 1991. gada vasarā. Akmens atrodas pļavā 80 m no Veczellīšu mājām. Tas bijis apgāzts, bet vēlāk uzsliets stāvus. Kādreiz it kā esot atradies uz 1,2 x 0,83 x 0,2 m lielās akmens plāksnes, kas atrodas tam tieši blakus. Ir izteiktas divas versijas par šo akmeni senatnē – tas esot bijis vai nu saulespulkstenis, vai arī bļodakmens (upurakmens). Saulespulksteņa versijai par sliktu liecina tas, ka akmens augšā ir ļoti kvalitatīvi izkalts bļodveida dobums 38 cm diametrā, kurā nav ne mazākā robiņa tā vidū, kur varētu būt iestiprināts rādītājkociņš vai kas tamlīdzīgs. Arī uz 3-6 cm dziļā dobuma malām nav nekādas atzīmes. Saulespulkstenim ir nepieciešama gluda akmens virsma, nevis dobums. Bez tam arī akmens aug-stums saulespulksteņa vajadzībām ir par lielu. Savukārt par versijas, ka tas ir bļodakmens, galveno trūkumu uzskatīts tikai akmens nesamērīgi lielais (1,5 m) augstums. Ar šodienas pieredzi skatoties, var teikt, ka šis trūkums ir tikai šķietams, ja pieļaujam, ka akmens ir pārvietots, ar pamatnes plātni tam nav nekāda sakara, un patiesībā akmens savā sākotnējā vietā apmēram līdz pusei bijis zem zemes. Jāpiebilst arī tas, ka Veczellīšu akmens sarkanīgais granīta iezis ir bļodakmeņiem ļoti raksturīgs. Tomēr pagaidām šis dobumakmens vēl ir pētāms, lai to varētu pieskaitīt pie bļodakmeņiem.

Vidzemes bļodakmeņu salīdzinošā tabula

Pētot bļodakmeņus, jautājums, ko pie šādiem objektiem dabā visbiežāk uzdodam gan paši sev, gan arī cilvēki taujā pētniekiem, ir: vai tas tomēr nav neizkalts dzirnakmens? Pirms 10-15 gadiem atsevišķos gadījumos bija grūti uzreiz atbildēt, dažus akmeņus vajadzēja vēl papildus pētīt. Tagad faktiski ir ļoti maz gadījumu, kad uzreiz nevar pateikt, vai tas ir bļodakmens vai neizkalts dzirnakmens.

Izkalts dzirnakmens izskatās pavisam atšķirīgi no bļodakmens. Taču visā Latvijā apzinātas jau aptuveni 10 vietas, kur (pārsvarā mežos) atrasti neizkalti dzirnakmeņi. Tās ir vietas, kur dzirnakmeņi kalti, bet vai nu akmens nepareizi ieplīsis, vai gadījusies kāda cita kļūme, tādēļ kalšana pārtraukta un pusizkaltais akmens atstāts. Galvenās atšķirības ir tās, ka, kaļot dzirnakmeņus, akmenī iekaļ daudz mazāka diametra caurumus, virsmas nogludina (kas reti sastopams bļodakmeņiem) un nekādā gadījumā nekaļ vertikālas sānu rievas gar akmens malām.

Vidzemes mežos ir zināmi neizkalti dzirnakmeņi pie Turaidas skolas, pie Vaidavas Oģēniem un vēl citur. Arī šādas vietas ir vērts saglabāt, jo tās liecina par amatniecības attīstību, noder par pētījumu materiālu vēsturniekiem un novadpētniekiem un bagātina mūsu kultūrvidi.