Šogad Vidzemē – jauni un pārsteidzoši metāla kroņu krājumu atklājumi.

Vidzemē šogad norisinājās Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta „Metāla kroņu tradīcijas izpēte Vidzemes baznīcās un kapličās” pētījumi. Kopumā izpēte veikta piecās dažādās vietās un kopskaitā izzināti 75 metāla kroņi. Pētījumu gaitā atklāti vairāki ļoti lieli metāla kroņu krājumi.

Sugu daudzveidība metāla kronim Aderkašu pareizticīgo baznīcā.

Projektu plānojot tika telefoniski apzinātas potenciālās pētījumu vietas – pavisam piecas Vidzemē, kur atrodas vairāk vai mazāk zināms skaits metāla kroņu un veicama to apzināšana un pētnieciskie darbi. Provizoriski tika noskaidrots, ka būs divas vietas ar apmēram 20 kroņiem, tātad liela apjoma pētījumu vietas. Par trešo vietu bija jau vairākus gadus iepriekš zināms, ka tur apzināti 8 kroņu tradīcijas objekti, bet vēl par divām citām informācija bija kā par vietām, kur „ir daži” vai „nedaudzi” kroņi.

Atklāta viena no lielākajām kroņu kolekcijām Latvijā.

Projekta realizācijas gaitā situācija būtiski mainījās lielā daļā izpētes vietu, pārsvarā tieši apjoma ziņā - gan uz vienu pusi, gan otru pusi, tātad gan vairāk, gan mazāk. Un bija, jāteic, ka tiešām lieli pārsteigumi. Pētījumu plāns, kurā provizoriski bija iecerēts sezonas laikā apzināt un izpētīt ap 50 metāla kroņus piecās vietās Vidzemē, tika uzsākts ar došanos uz vidēja attāluma vietu no Rīgas, par kuru bija ziņojums par „nedaudz” kroņiem. Divās telefona sarunās tā kā bija noskaidrojies, ka Ogres novada Taurupes pagastā esošās Aderkašu baznīcas bēniņos kroņi ir un to skaits varētu būt 2 vai 3 vai kaut kā apmēram tā. Kā izrādījās, tad baznīcas pārvaldnieks baznīcas bēniņos, precīzāk, torņa telpā, laikam sen nebija bijis un viņa zināšanas par mantojuma apjomu bija neprecīzas. Torņa pustumsā pētniecību gaidīja – kroņu kaudze!
Metāla kroņu izpēte Aderkašu pareizticīgo baznīcā sākās jūnijā un turpinājās jūlijā. Šīs vietas metāla kroņu pētniecība paliks atmiņā un vēsturē, gan ar to, ka kroņi izrādījās ievērojami vairāk, gan arī ar pašu ilgstošo un diezgan sarežģīto pētniecības procesu. Izpētes gala rezultāts – 45 metāla kroņi, pārsvarā labā un ļoti labā stāvoklī. Zīmīgi piebilst, ka šie kroņi, spriežot pēc klāt esošām sēru lentām, pārsvarā ir no latviešu apbedījumiem, un tikai vienam bija lentas ar uzrakstiem krieviski.
Aderkašu pareizticīgo baznīcas kroņu daudzums pārsteidza un būtiski pamainīja pētījumu gaitu 2023.gada vasarā, bet izpēte tika uz vietas pabeigta pilnībā. Tagad ziemas sezonā joprojām turpinās datu izpēte – precīzāk sakot, kroņos atveidoto augu un ziedu sugu noteikšana, jo šajā lielajā apjomā ir arī diezgan daudz jaunumu un citur nefiksētu atveidoto sugu un dažādu nianšu.

Paliels krājums arī Limbažu novadā.

Vasaras vidū turpinot realizēt Vidzemes kroņu projekta ieceres pētījumi tika veikti arī Limbažu novada Vidrižos. Par Vidrižu kapu kapliču bija saņemtas ziņas, ka būs visai liels kroņu daudzums – „ap 20”. Tā arī apmēram bija – gala rezultātā apzināti un pilnībā izpētīti pavisam 17 metāla kroņi labā un ļoti labā stāvoklī. Arī te, līdzīgi kā Aderkašos, atradās unikāli eksemplāri, kādi nav citur Latvijā, un kuru sugu precizēšana vēl nav pabeigta. Augu daudzveidības ziņā arī te ir lietas, ko bez bioloģijas eksperta palīdzības nav iespējams noteikt. Un šī ir būtībā tāda nianse, ar ko pirmo reizi saskārāmies jau sensacionālajos Jaunraunas kapličas kroņu pētījumos 2019. un 2020.gadā, ka bez biologa tikt skaidrībā par atveidotajām augu un ziedu sugām tā īsti nav iespējams. Precizējamie apjomi ir lieli, un tie prasa ne tikai stundas, bet pat dienas.

Viens no 17 Vidrižu kapličas kroņiem izpētes laikā.

Tūrismam jau pielāgota kroņu kolekcija.

Vasaras otrā pusē – augustā kārta pienāca arī pētījumiem Cesvaines pagasta Ķinderu jauno kapu kapličas krājumam. Tas pateicoties kapu pārvaldnieces Līgas Johansones ieguldītajam darbam jau pirms vairākiem gadiem izveidots kā ekspozīcija. Šis krājums bija jau apsekots iepriekš, un bija zināms, ka būs jāizpēta 2 kroņu vannas un 6 atsevišķie metāla kroņi. Pa šo laiku kapu pārvaldniece, gluži vai ar arheoloģiskām metodēm, kapos no augsnes izlasījusi bija vēl divus metāla kroņu atlikumus, savācot katru sarūsējušo lapiņu. Kopējais skaits, ko šogad Cesvaines Ķinderu kapos sanāca izpētīt – 10 kroņu tradīcijas vienības. Šeit metāla kroņu tradīcijas objekti jau ir sakārtoti kā ekspozīcija, un, lai arī kāpnes uz jumta stāvu kapličā ir šauras, tie pieejami (iepriekš piesakoties) arī apskatei.
Taču Ķinderu kapu pārvaldnieces pārziņā ir vēl arī daži citi mazāki kapiņi pagastā, un no tiem arī šis tas metāla kroņu ziņā ir saglabājies. Tā veicot izpēti Ķinderu kapos tika uzzināts, ka arī vēl kādos citos netālos kapos kapličā atrodas divi metāla kroņi. Viens no tiem no tās pašas kapsētas, bet otrs aizvests turp no Kārzdabas pareizticīgo baznīcas kapiem, kuros nav vietas tā saglabāšanai. Tad nu ņemot vērā situāciju un atrašanos salīdzinoši netālu tika papildināts ekspedīcijas plāns ar vēl vienas kapsētas apmeklēšanu un tika izpētīti vēl divi metāla kroņi.

Metāla kroņu ekspozīcija Cesvaines pagasta Ķinderu kapos.

Pārsteidzoša vieta, kur pētījumi vēl tikai būs.

27.septembrī tika aizbraukts uz vēl kādu nomaļu vietu Vidzemē, kur esošā situācija patiešām pārsteidza. „Vairāki kroņi” tiešām izrādījās „vairāki”. Vieta netiek nosaukta, lai neveicinātu tās apmeklēšanu pirms nav paveikti pētījumi. Visai palielajā lauku kapsētā ir pat divas kapličas – vecā un jaunā. Un noskaidrojās, ka abās ir saglabāti metāla kroņi. Vecajā kapličā gar sienām tika saskaitīti 28 metāla kroņi. Kapu pārvaldniece teica, ka arī bēniņos vēl vajadzētu būt kādam kronim. Taču tikt bēniņos var tikai pa lūku kapličas griestos. Trepju tuvumā nebija, tika sakrauti pieejamie priekšmeti savdabīgā konstrukcijā un izdevās iekļūt arī bēniņos. Tur tiešām atradās vēl divi kroņi, kas ņemot vērā sarežģīto iekļūšanu bēniņu telpā, tika nocelti lejā un salikti arī pie sienām. Tātad – 30 kroņi. Un tad kapličas pārvaldniece teica, ka arī jaunās kapličas bēniņos varētu būt kādi kroņi… Aizslēdzām veco kapliču (tā celta pēc 1865.gada), un devāmies turp – uz jauno kapliču noskaidrot situāciju. Pa ceļam uzzināju, ka „jaunā kapliča” nemaz nav jauna. Tā celta 1905.gadā, ir koka būve ar neparastu plānojumu, un atrodas kapsētas otrā malā. Pa ceļam ejot kapsētā izdevās atrast arī vienu kroni, kas atradās uz kāda dzelzs krusta. Jau – 31 kronis šajā vietā. 
Jaunajā kapličā situācija izrādījās vēl sarežģītāka. Tās bēniņos divās dažādās vietās, kas atrodas dažādos līmeņos arī atradās metāla kroņi – kaudzēs! Pārsteidzoši. Milzīgs apjoms, kāds līdz šim Latvijā nav konstatēts. Jaunās kapličas bēniņos var nokļūt kāpjot pa augstām vertikālām koka kāpnēm, kas nevieš priekšstatu par stabilu un drošu kāpšanu. Un virs šīm kāpnēm šaubīgā sašķiebušā koka konstrukcijā karājas liels kapu zvans. No zvana telpas var nokļūt bēniņu telpā, kur pilnīgā tumsā stāv kroņu kaudze. Šīs jumta telpas galā ir šaura sprauga, pa kuru var nokļūt, precīzāk sakot, ielīst blakus telpā, kas ir vairāk kā metru zemāk. Nokāpjot tajā, arī pilnīgā tumsā redzama vēl viena metāla kroņu kaudze…
Tā kā šī bija sezonas pēdējā ekspedīcija, klāt rudens ar vēsumu un īsām dienām, tad te vienīgais ko varējām izdarīt – tikt skaidrībā par apjomu. Nebija domāts, ka tas būs tik ļoti sarežģīti. Kopīgi ar kapu pārvaldnieci bēniņu tumsā, lukturīšu gaismās abas kaudzes tika izretinātas, izliekot kroņus pa visām iespējamām bēniņu telpu grīdām, lai tos varētu saskaitīt. Arī pati saskaitīšana tādos apstākļos bija sarežģīta, bija jāatkārto vairākas reizes, līdz tikām pie droša rezultāta. Jaunās kapličas bēniņos pa abām kaudzēm kopā ir 65 kroņi! Pieskaitot vecās kapličas 30 kroņus un vienu, kas atradās kapos, kopā ir 96 metāla kroņi! Apjoms pamatīgi pārspēj līdz šim lielāko zināmo metāla kroņu kolekciju Jaunraunā (53 metāla kroņi), kas sensacionāli tika atklāta un pētīta 2019. un 2020.gadā. Šogad jaunatklātais pārliecinoši ir lielākais kroņu tradīcijas objektu kopums Latvijā un arī visā Baltijā!
Šo kapu kroņi ir milzīgs apjoms, pie tam vēl izvietoti dažādās kapsētas vietās, tai skaitā grūti pieejamajos Jaunās kapličas bēniņos, kur nav elektrības un nav apstākļi kādos varētu veikt pētījumus. Katrs kronis no turienes būs jānes cauri šaurajām ejām un lejup pa ļodzīgajām trepēm un tad labos laika apstākļos ārā jāsanumurē un jāizpēta, un tad – kaut kur jāliek… Kur tas vēl būs jāizdomā, jo atpakaļ tumšajos bēniņos tos kraut atkal kaudzēs būtu nelietderīgi. Šis milzīgais apjoms varētu būt nākamās sezonas atsevišķa projekta cienīgs.
Kad bija tikts skaidrībā ar pārsteidzošo kroņu apjomu abās kapu kapličās, vēl tika pilnībā izpētīts viens kronis šajos kapos uz dzelzs krusta, jo tas ārtelpā jau tagad bija sliktā stāvoklī, un, kas zina cik labi saglabāsies turpmāk. Dienas beigās pārstaigājot visu kapsētu citi kroņi tajā vairs nekur ārtelpā neatradās.

Labs veikums un jaunas ieceres nākotnē.

Tā šosezon kopumā pa piecām dažādām Vidzemes vietām šajā 2023.gada projektā izpētīti ir 75 metāla kroņi. Vēl divas apjomīgas vietas Vidzemē (tikko aprakstītā un vēl viena ar apmēram 20 kroņiem) paliek uz citu pētījumu sezonu. Šosezon izpētītais metāla kroņu apjoms ir pat ievērojami lielāks nekā sākotnēji projektā bija iecerēts izpētīt. Latviešu kapu tradīcijas pētījumi Vidzemē turpināsies!

Teksts un visi foto: © Andris Grīnbergs, vēsturnieks (M.hist), izpētes projekta vadītājs.