Īpaši veiksmīgs gads Vidzemes robežakmeņu izpētē
Andris Grīnbergs (vēsturnieks, M.hist, projekta vadītājs)

    Šogad ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu tika turpināta Vidzemes robežakmeņu izpēte, un kopumā šī sezona ir bijusi ļoti veiksmīga. Notikušas kopumā ir 6 ekspedīcijas uz dažādām robežakmeņu vietām atšķirīgos Vidzemes novados, un faktiski katra no tām nesusi jaunatklājumus, bieži vien pat ļoti nozīmīgus un daudzus apjoma ziņā.

Attēlā: 1790.gadu robežakmens Augstrozes apkārtnes mežos. Foto: Andris Grīnbergs, 25.03.2020.

Sešās ekspedīcijās – 30 objekti

    Vispirms nedaudz statistikas. Šogad, robežakmeņu izpētes projekta laikā veiktas ekspedīcijas šādās vietās:

1. Augstrozes apkārtne – 25.martā – apzināti un izpētīti 4 līdz tam nezināmie robežakmeņi; 1790.gadu robeža.

2. Auciema apkārtne – 28.martā – apzināti un izpētīti 3 dažādi robežakmeņi, kā arī apsekoti vēl 5 jau iepriekš zināmie objekti, kas saistīti ar divām muižu robežām divās dažādās vietās.

3. Bilskas apkārtne – 7.aprīlī – apzināti un izpētīti 3 robežakmeņi divās dažādās vietās; viens no tiem ar datējumu – 1776.gads.

4. Raiskuma apkārtne – 19.aprīlī – apsekoti 3 iepriekš zināmi robežakmeņi un apzināts 1 līdz tam nezināms, kopumā pētīti objekti 3 dažādās vietās.

5. Auciema apkārtne – 23.aprīlī – apzināts 1 īpaši izteiksmīgs muižu laiku robežakmens pie bijušās Gulbju mājvietas, kur pētnieki kopš 1990.gadiem nesekmīgi meklējuši jau daudzas reizes.

6. Rauna un apkārtne – 30.septembrī – apzināti un izpētīti 9 līdz tam nezināmi dažādu laiku robežakmeņi trīs dažādās vietās un apsekots 1 robežakmens, kas atklāts jau 1990.gadā, bet nesen veicot Raunas tilta pārbūvi, ticis nedaudz pārvietots.

    Kopumā sešu ekspedīciju gaitā jaunatklāts un izpētīts – 21 līdz tam nereģistrēts dažādu laiku un robežu robežakmens, kā arī apsekoti vēl 9 jau zināmie robežakmeņi. Kopumā – 30 objekti. Šī gada rezultāti ir daudz apjomīgāki nekā iepriekšējos gados. Daudzi jaunatklājumi ir ļoti nozīmīgi – ar augstu kultūrvēsturisko vērtību (piemēram, 1776.gada robežakmens Bilskas tuvumā, trīsdesmit gadus pazudušais Gulbju robežakmens, robežakmeņu virknes apzinājums Raunā, un vairāki citi).

Šī gada īpaši nozīmīgie atradumi

    Par 30 gadus meklētā Gulbju robežakmens atrašanu Raiskuma pagastā jau tika rakstīts, un tas neapšaubāmi ir viens no šīs sezonas nozīmīgajiem atradumiem. Vēl viens īpašais atradums bija aprīlī Smiltenes novada Bilskas pagastā. Tur tika apzināts un izpētīts ļoti izteiksmīgs lielu izmēru robežakmens! Jau pagājušajā gadā tika saņemta informācija no Bilskas iedzīvotāja Viļņa Sīmaņa, par to, ka mežā netālu no Bilskas pamatskolas atrodas kāds robežakmens. Šajā pavasarī, 7.aprīlī, kad vēl nebija sazaļojuši briksnāji, bet pandēmija jau sākusies, tika aizbraukts uz Bilsku un pēc izstāstītās informācijas sameklēts šis objekts. 
    Pamatīgu izmēru robežakmens atrodas 500 m uz dienvidaustrumiem no Bilskas pamatskolas, mežā, pie liela meliorācijas grāvja dienvidu malas. Šis ir viens no izmēru ziņā lielākajiem robežakmeņiem, kas apzināts pēdējo gadu laikā – garums 2,4 m, platums 1,7 m, augstums 1,2 m, tilpums ap 2 kubikmetri. Akmens virspusē ir apjomīgi iekalumi: lielu izmēru (35 x 47 cm) krustveida robežzīme un gada skaitlis – 1776. Interesanti atzīmēt, ka šis nav pirmais robežakmens ar šādu gada skaitli Smiltenes apkārtnē, kas liecina, ka tolaik šajā apvidū robežas dabā tikušas iezīmētas ar vērienu. Jaunatklātais robežakmens Bilskas pamatskolas apkārtnē ir viegli pieejams pa netālu (4 metri) esošu meža celiņu un nākotnē var kļūt par interesantu tūrisma objektu, un pirmā tūristu grupa no Rīgas šoruden to jau apmeklēja. Arī Bilskas pamatskolas skolēni vēstures apguves nolūkos kopā ar skolotājiem var doties apskatīt un iepazīt vēsturisku objektu turpat līdzās skolai, kā arī uzņemties rūpes par norāžu zīmju izgatavošanu un uzstādīšanu, tā padarot šo vietu vieglāk pieejamu.

Attēlā: Iespaidīgais Bilskas apkārtnes robežakmens. Foto: Andris Grīnbergs, 07.04.2020.

Vēl viens robežakmens jau zināmā vietā

    Senie muižu robežakmeņi mežos Raiskuma pagastā starp Auciemu un Lenčiem atklāti ir vairākos piegājienos – pirmie jau padomju laikos, pēc tam 1992.gadā, tad aktīva izpēte un jaunatklājumi 2009. un 2010.gadā (ar VKKF atbalstu), un šogad – pārsteidzošā kārtā vēl viena robežakmens atklājums vietā, kas jau tikusi savulaik pētīta. 28.marta pievakarē blakus Auciema – Lenču ceļam tika atklāts vēl viens senais robežakmens, kas dīvainā kārtā bija palicis nepamanīts iepriekšējās reizēs. Iemesls droši vien pavisam vienkāršs – izcili lielā un skaistā robežzīme bija paslēpusies daļēji zem zemes un citās reizēs, kad pētījumi veikti zaļākos gada mēnešos, bija piemaskēta ar zāli, avenājiem un sūnām. Robežzīme atradās akmenim pašā apakšpusē, kur tā tikai nedaudz agrajā pavasarī bija samanāma pirms vēl viss apkārt sazaļojis. Akmens pašreizējā novietojumā esošās virspuse, kas noteikti pārbaudīta iepriekšējās izpētes reizēs, patiesībā ir akmens apakšpuse. Robežakmens savulaik ir ticis nostumts no sākotnējās vietas tikai dažu metru attālumā un apgāzts tā, ka robežzīme tikpat kā nav vairs pamanāma.
    Paradoksāli, ka 2010.gadā otrpus ceļam tika atklāts cits tāds pats robežakmens, kas arī, visticamāk padomju laikos, paplašinot ceļu cauri mežam, ticis nostumts nostāk un apgāzts (tam robežzīme tagad apskatāma sāna malā). Nav grūti iztēloties kā šajā vietā izskatījies pirms vairākiem simtiem gadu, kad robežakmeņi uzstādīti! Ceļš bijis šaurāks, bet tam abās pusēs, gluži kā vārtu stabi, stāvējuši abi pamatīgie muižu robežakmeņi ar iespaidīgajām robežzīmēm virspusē. Ierosinājums vēsturiskās vietas atjaunināšanai: būtu lieliski abus robežakmeņus piecelt pareizā stāvoklī, un ņemot vērā pašreizējo ceļa platumu un tā infrastruktūras noteikumus, novietot atpakaļ vēsturiskajā robežlīnijā abpus ceļam, un blakus uzstādīt kādu informatīvu zīmi vai pat stendiņu ar vēsturiskās vietas aprakstu! Šādi kultūrvēsturiskās vides sakārtošanas darbi nav ne pārāk dārgi, ne laika ietilpīgi. Taču šāda senās robežas vieta mežā ir unikāla Latvijas mērogā! Tas būtu interesants apskates objekts tūristiem Pārgaujas novadā, Gaujas nacionālajā parkā ne pārāk tālu no Cēsīm!

Attēlā: Jaunatklātais robežakmens mežā pie Auciema-Lenču ceļa.
Foto: Andris Grīnbergs, 28.03.2020.

Robežakmeņu virknes atklājumi Raunā

    Līdz šim daži robežakmeņi Raunā bija jau zināmi. Tie apzināti un izpētīti tālajos 1990.gados. Taču šoruden Ieva Plētiena (Raunas muzejs) ziņoja, ka atrasti vēl daži robežakmeņi ar iekaltiem cipariem. Septembra nogalē kopīgi devāmies tos izpētīt, un atradām vēl daudzus citus!
    Vispirms apsekojām robežakmeni ar kārtas skaitli ‘12’ pie Raunas upes tilta Raunas centrā, bet tad Raunas ciema nomalē pie kalniņa ar romantisku nosaukumu ‘Mīlestības priedes’ tika izpētīts robežakmens ar iekaltu robežzīmi un kārtas skaitli ‘3’. Tas ir nekustināts, savā sākotnējā vietā. Un tūlīt pat pēc robežakmens izpētes, mēģinājām apsekot tuvāko apkārtni, īpaši skatot iespējamās seno robežu vietas dabā, ar mērķi pameklēt vēl kādu nezināmu robežakmeni.
    Apmēram stundas laikā ‘Mīlestības priežu’ kalniņa un tuvējās Jaunatnes ielas tuvumā tika atklāti vēl divi senie muižu laiku robežakmeņi ar robežu zīmēm un kārtas skaitļiem ‘4’ un ‘5’, kā arī vēl daži jaunāku laiku (19.-20.gadsimta vecsaimniecību) robežakmeņi ar iekaltām vienkāršākām robežzīmēm. Jebkurš no šiem robežakmeņiem ir vērtīgs kā sava laika liecība, bet, protams, nozīmīgākie ir senākie – muižu laiku robežakmeņi. Tie kādreiz norādījuši vienu un to pašu robežu kopā ar iepriekš minēto robežakmeni ar kārtas skaitli ‘12’ Raunas kreisajā krastā pie Valmieras ielas tilta, un vēlā vakarā vēl pie Cēsu ielas izpētīto robežakmeni ar numuru ‘28’, kas liecina, ka muižu laikos liktā robeža ir bijusi ļoti pamatīga ar vairākiem desmitiem robežakmeņu! Rauna ir īsts robežakmeņu ciems! Raunas teritorijā tagad zināmi jau tik daudz dažādu laiku robežakmeņi, kā nekur citur vienas apdzīvotas vietas robežās Latvijā!

Attēlā: Viens no Raunas robežakmeņu virknes objektiem. Foto: Andris Grīnbergs, 30.09.2020.

    Vidzemes robežakmeņu izpētes projekta gaitā ir notikusi aktīva sadarbība ar dažādiem pētniekiem novados – tai skaitā, ar bijušo Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbinieci Antru Priedīti Auciema un Raiskuma apkaimes pētījumos, un ar vēsturnieci Ievu Plētienu (Raunas muzejs) Raunas robežakmeņu izpētē. Paldies par sadarbību!

    Par iespējams vēl neizpētītiem robežakmeņiem Latvijā variet rakstīt uz e-pastu: petroglifi @ inbox.lv . Izzināsim Latvijas vēsturi kopā!