Šogad notiek metāla kroņu apzināšana Sēlijā.
Andris Grīnbergs, vēsturnieks, projekta vadītājs.

Šovasar metāla kroņu tradīcijas apzināšana un izpēte pirmo reizi notiek Ilūkstes novadā, kas ir viena no Sēlijas kultūrvēsturiskā novada administratīvajām teritorijām. Pēc divu vasaras mēnešu kultūrvēsturiskās tradīcijas izpētes projekta aktivitātēm varam jau atskatīties uz šajā laikā paveikto.

Attēlā: Metāla kronis Subates katoļu kapsētā. Foto: © Andris Grīnbergs, 16.06.2021.

Katrā vasaras mēnesī, ar Latgales kultūras programmas atbalstu (VKKF un LVM), bija paredzēta viena daudzdienu ekspedīcija, kuras ietvaros tiek apsekotas un pētītas gan novada teritorijā esošās kapsētas (īpašu uzmanību pievēršot vecākajām) un meklēti metāla kroņi un kroņu vannas, gan arī vāktas mutvārdu ziņas – atmiņu liecības par šīs unikālās tradīcijas izplatību reģionā. Divas ekspedīcijas jau ir notikušas – pa vienai jūnijā un jūlijā, vēl būs trešā – augustā.

Lai arī katrā vasaras mēnesī projekta uzstādījumos paredzēts apsekot vismaz 6 – 7 novada kapsētas un izzināt to vēsturiskās vērtības, jau tagad skaidrs, ka apsekotas būs daudz vairāk. Viens no iemesliem ir tas, ka Ilūkstes novadā kroņu tradīcijas objekti diemžēl ir saglabājušies samērā maz, līdz ar to apsekošanas darbi iet ātrāk uz priekšu. Otrs – novada kapsētas lielākoties ir izmēros nelielas un mazas. Taču katrā ekspedīcijā kādās vietās tiek arī atrasti un izpētīti šīs unikālās kapu tradīcijas objekti.

Projekta būtība ir fiksēt pēdējās liecības izzūdošai kapu (vienlaikus arī amatniecības) tradīcijai Sēlijā, Ilūkstes novadā – mirušo piemiņas godināšanu ar metāla vainagiem, kas veidoti kompozīciju veidā un izgatavošanas gaitā ievietoti un pēc tam eksponēti skārda ietvarā ar stiklu pa virsu, kas kopumā vizuāli atgādina mazu bērnu vai veļas mazgāšanai domātās vanniņas, kas pārklātas ar stiklu. Tāpat projekta gaitā apkopojamas ziņas par atsevišķiem metāla kroņiem, kas nereti ir vēl senāki (pat no 19.gadsimta!). Metāla kroņu tradīcija bija plaši izplatīta visā Latvijā 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā, līdz 2.pasaules karam, kad tā strauji pārtrūka. Šādi kultūrvēsturiski pētījumi sistēmiski līdz šim Sēlijā un arī Latgalē nav veikti, un iepriekšējos gados apsekoti tikai atsevišķi objekti, kas norādīja, ka arī šajā Latvijas pusē tradīcija ir izplatīta.

 Pirmā ekspedīcija tika veikta jau jūnijā, aptverot apmēram trešdaļu plānoto apsekošanas pasākumu. Jūnijā ar labām sekmēm vēl pirms paša lielākā karstuma viļņa, kas mūs sasniedza uz Jāņiem, tika veikti pētījumi Ilūkstes novada dienvidrietumu daļā – Subatē un apkārtnē, Prodes pagastā, daļēji arī Bebrenes pagastā un Eglaines pagastā. Savukārt jūlija vidū notikušajā triju dienu ekspedīcijā pētījumi notika Ilūkstes novada šādās daļās – Ilūkstes pilsētā un tuvākā apkārtnē, daļēji arī Bebrenes pagastā, Pilskalnes pagastā un Eglaines pagastā.

Viens no interesantākajiem atradumiem jūlija ekspedīcijā bija metāla kroņa atlikums Eglaines pagasta Lašu kapos. Lai arī pats kronis kopumā saglabājies slikti, tā metāla konstruktīvais risinājums ir ļoti rets. Kroņa apakšējā daļā ir izveidoti netipiski papildus stiprinājumi, pie kuriem varēts stiprināt daudz vairāk lapu un ziedu, nekā pie parastas konstrukcijas kroņa. Uzmanību piesaista arī tas, ka kronis pamatā veidots no lielāka diametra (5 mm) drātīm nekā parasti. Varbūt, ka tas ir bijis kāda vietēja meistara darinājums, vai arī Sēlijas reģionā bijusi kāda darbnīca, kas lietojusi citādākus risinājumus nekā citviet Latvijā? Tas vēl ir pētāms jautājums.

Attēlā: Metāla kronis Eglaines pagasta Lašu kapos. Foto nolūkos kronis piekārts pie koka, uz mazāk kontrastējoša fona. Foto: © Andris Grīnbergs, 15.07.2021.

Ja lasītājs ir no Sēlijas (arī Latgales, u.c.) un zina par vietām, kur vēl saglabājušies metāla kroņi, to atlikumi, vai kroņu vannas (jebkādā stāvoklī), vai ir zināms, kur tie bijuši, kur izgatavoti, kam par godu un kad likti, atrakstiet (petroglifi @ inbox.lv), izstāstiet! Apzināsim un saglabāsim kultūrvēsturiskās liecības kopā!