Meklējot zūdošās vērtības

M.hist. Andris Grīnbergs (projekta vadītājs)

2018.gada vasarā un rudenī ar Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstu Latvijā notika aizgājušo laiku kapu tradīcijas – metāla kroņu un kroņu vanniņu apzināšana un izpēte. Šosezon meklējumi un pētījumi veikti lielākoties Kurzemes dienvidu daļā – Liepājas apkārtnē, bet iespēju robežās arī citās vietās Kurzemē un citviet Latvijā. Šajā rakstā par to, kas šogad izzināts, kādi ir jaunākie un kopējie rezultāti, daži secinājumi un lielākais pārsteigums.

Kroņa vanniņa Nīcas pagasta Reiņu kapos saglabājusies, bet pieaugusi ar efejām.

Projekta šī gada rezultāti

Šis bija piektais gads, kad tika apzināti un pētīti zūdošās metāla kroņu tradīcijas objekti. Projekta ietvaros 2018.gada vasarā un rudenī plānoto vismaz 20 Kurzemes kapsētu vietā apsekotas tika pavisam 49 vietas Latvijā, no kurām 27 vietas tieši Kurzemes dienvidu daļā. Papildus, iespēju robežās apmeklētas un pētītas tika dažādas vietas arī citviet Latvijā (Vidzemē, Zemgalē un Sēlijā) par kurām bija saņemtas ziņas kā par tradīcijas objektu atrašanās vietām. Šajās citu reģionu vietās tika apzināti un izpētīti kopumā 20 tradīciju objekti – 3 Zemgalē (3 vietās), 3 Sēlijā (2 vietās) un 14 Vidzemē (divās vietās). Apsekojumu apjoma ziņā paveikts ir apmēram divreiz vairāk nekā bija minimālais uzstādījums šīs sezonas aktivitātes uzsākot. Te jānorāda, ka lielā apjoma rezultāts ir gan būtisks aptverto vietu skaita ziņā, gan dod arī secinājumu, ka daudzās kapsētās metāla kroņu tradīcijas objekti vairs nav saglabājušies (šāds negatīvs rezultāts arī ir būtisks rezultāts). Citos reģionos metāla kroņu objekti lielākoties tika apsekoti un pētīti dodoties braucienos citā sakarā. Vairāk nekā desmit vietas pavasara pusē arī tika apsekotas un pētītas, kad vēl nebija piešķirts VKKF atbalsts, tātad – iespēju robežās par personīgiem līdzekļiem.

Kroņa vannas otrreizējais pielietojums Dunikas pagasta Liepienu kapos - taras savākšanas vieta.

Kopumā 2018.gada pētījumos ir apzināti un detalizēti izpētīti 23 tradīciju objekti: 5 kroņu vannas un 18 atsevišķi metāla kroņi vai to atlikumi (skatīt tabulu). No šiem objektiem Kurzemes reģionā pārsteidzošā kārtā sagadījies, ka ir tikai 3 objekti - izpētītas 2 kroņu vannas un 1 atsevišķs kronis, bet visi pārējie objekti ir atradušies citviet Latvijā. Tas liecina, ka Kurzemes dienvidu daļā diemžēl daudz kur jau šīs tradīcijas objekti ir zuduši, jo tur apsekoto vietu skaits kopumā ir liels.

Tas ir viss ko izdevās salasīt no kroņa vannas satura Sila kapos.

Vairāki simti izpētītu objektu un vietu

Kopējais tradīcijas objektu skaits, kas apzināti un izpētīti vairāku gadu garumā vairāk nekā 120 vietās Latvijā ir jau 282 vienības. Savukārt kopējais kapsētu skaits, kas ir apsekotas, bet tajās metāla kroņu tradīcijas objekti nav atrasti, 2018.gada decembrī sasniedzis jau 236 vietas. Lai arī šie cipari ir lieli, tomēr tas ne tuvu neaptver visas Latvijas kapsētas. Piecu gadu laikā detalizēti izpētīta ir Ziemeļvidzeme (bijušo Valmieras, Valkas un Alūksnes rajonu teritorijas), kā arī liela daļa Kurzemes, bet citos Latvijas reģionos pētījumi ir veikti tikai izlases kārtībā, cik nu bijis iespējams balstoties uz esošo finansējumu un uz entuziasmu, veicot arī apsekošanas pa ceļam un braucot citos darbos un darīšanās.
Šī gada laikā lielāka uzmanība bija veltīta Kurzemei, bet no dažādiem informācijas avotiem saņemtas vairākas vērtīgas ziņas par tradīcijas objektiem citos reģionos – īpaši Sēlijā un Vidzemē. Tā kā Kurzeme šajā un iepriekšējos gados ir pamatīgi pētīta, tagad – tuvākā nākotnē būtu lietderīgi detalizēti pievērsties citiem Latvijas reģioniem un turpināt tradīcijas objektu apzināšanu.

Vislabāk saglabājusies no šogad pētītajiem objektiem - kroņa vanna Skultes kapos.

2018.gadā apsekotās vietas ar tradīcijas objektiem Kurzemē un citviet Latvijā:

Pārsteidzošākā pētījumu vieta šogad

Lielākais pārsteigums, kas deva būtisku skaita pieaugumu bija gadījums šī gada vasarā, kad LPC ekspedīcijā Vidzemē, Ērgļu novada Vējavas kapličā tika apzināta un izpētīta vesela metāla kroņu kolekcija - 13 objekti, kas brīnumainā kārtā bija saglabājušies un vēl izcili labā stāvoklī. Nesen kapličā veikts remonts un esot bijusi pat diskusija par to ko darīt ar metāla kroņiem – atstāt vai izmest, un laimīgā kārtā tie tikuši saglabāti. Gan izpētes laikā, gan pēc tam, esam informējuši kapsētas apsaimniekotājus par šīs kroņu kolekcijas kultūrvēsturisko vērtību, un ieteikuši to saglabāt cik vien iespējams labi un ilgi. Vecajiem metāla kroņiem materiālā vērtība nav liela, bet kultūrvēsturiskā gan. Būtiski, ka tie bija ilgstoši atradušies sausā vietā, nokrišņu un citu āra apstākļu neietekmēti, un labi saglabājušies daudzu gadu desmitu laikā, saglabājot gan krāsas, gan dažādas sīkas detaļas.
Katrā ziņā šī gada ietvaros metāla kroņu tradīcijas projekts ir sekmīgi norisinājies un devis vērtīgus rezultātus, kas būtiski papildina iepriekšējo gadu pētījumus ne vien Kurzemē, bet visā Latvijā. Taču pēc Valsts Kontroles 2018.gada februārī publicētā Latvijas kapsētu pētījuma „Kapsētu saimniecība Latvijā” datiem kopumā pa visiem reģioniem ir vismaz 1742 kapsētas, līdz ar to varam secināt, ka tradīcijas izpētē pilnībā pašreiz esam apguvuši apmēram piekto daļu no visām, un lielākā daļa kapsētu vēl tikai gaida pētniekus.

Kultūrvēsturiski nozīmīgā metāla kroņu kolekcija Vējavas kapu kapličā.

Teksts un foto: © Andris Grīnbergs, 2018.g.decembrī.