Lielā daļā Latvijas – Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē šovasar tiek realizēts Seno kulta vietu izpētes projekts (Cult Identity). Zemgales plānošanas reģionā projekta pētnieciskos darbus veic Latvijas Petroglifu centrs. Zemgales plānošanas reģiona pārraudzībā ir Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles un Jēkabpils rajonu teritorijas, kurās līdz jūlija beigām notikušas jau 5 ekspedīcijas.
Ekspedīciju mērķis ir apsekot senās kulta un mitoloģiskās vietas, novērtēt to pašreizējo stāvokli un izvērtēt cik no tām būtu interesantas kā potenciāli tūrisma objekti. Tiek domāts par to, vai senā kulta vieta, piemēram, kāds Velnakmens vai Upurozols ir saistošs ceļotājiem kā apskates objekts, vienlaikus izvērtējot vai plašāka apmeklētība objektam nevar būt nevēlama. Katrs šajā projektā apsekotais objekts vienlaicīgi tiek novērtēts no vēsturiskā, dabas un tūrisma viedokļa. Starp objektiem ir gan ļoti populāri (piemēram, Ķeveles avoti un Meļķitāru Muldakmens), gan arī maz zināmi un tikpat kā neapmeklēti, kas paslēpušies dziļos mežos, purvos un citās grūti pieejamās vietās. Pirmā ekspedīcija notika Jelgavas un Dobeles apkārtnē. Kā viens no interesantākajiem novērojumiem – Ķeveles avotu ūdeni par labu atzīst ne vien latvieši, bet arī lietuvieši, kas brauc ap 25 km vienā virzienā un to eksportē prom lielos apjomos. Šīs vietas izpētes laikā pēc garšīgā ūdens bija atbraukuši daudzi, bet pārsvarā lielā skaitā bija ciemiņi no Lietuvas. Jūlija pašā sākumā otrā seno kulta vietu izpētes ekspedīcija notika Bauskas apkārtnē. Apsekoti tika vairāki kausakmeņi, kādi Latvijā atrodami tikai Zemgalē. Diemžēl nācās konstatēt, ka viens no skaistākajiem līdz šim zināmajiem kausakmeņiem Īslīces pagasta Stērstiņos ir pazudis. Pēc saimnieka teiktā it kā tam virsū ar buldozeru uzgrūsta liela smilšu kaudze. Turpat netālu ceļa malā savukārt savākta vairākus metrus augsta akmeņu kaudze. Tie vākti nost no laukiem, bet, kas zina – varbūt tur iemests arī vēsturiski vērtīgais kausakmens? Zīmīgi, ka pirms dažiem gadiem jau pazuda viens kausakmens Bauskas apkārtnē, tagad vēl viens. Latvijā kausakmeņu ir palicis mazāk par desmit. Tā mūsdienās, visticamāk nezināšanas dēļ, zūd Zemgales kultūras mantojums.
Trešā ekspedīcija notika jūlija sākumā Aizkraukles, Kokneses un Pļaviņu apkārtnē. Tajā tika apsekots liels daudzums bijušā Aizkraukles rajona senvietu, kas atrodas Vidzemes krastā. Izmantojot izdevību, ka Pļaviņu HES ūdenskrātuvē īslaicīgi pazemināts ūdens līmenis, tika pētīta klinšainā un gandrīz pilnībā applūdinātā Velna grava pie Daugavas starp Koknesi un Aizkraukli.
Pa pusei applūdinātā Velna grava Aizkraukles tuvumā pie Daugavas. Foto: A.Grīnbergs,
2011.
Ceturtā ekspedīcijā atkal devāmies uz Dobeles apkārtni, lai Sesavas augšteces neapdzīvotā apvidū uzmeklētu teiksmaino un izmēros dižo Skroderu akmeni. Savukārt jūlija beigās notika vēl viena ekspedīcija uz Aizkraukles pusi, kurā tika apmeklēti daudzie Sēlijas Velnakmeņi, kas meklējami Seces, Sēlpils un Staburaga pagastos. Gan lieli, gan mazi, gan parasti, gan ar iekalumiem. Un katram no tiem ir savs stāsts – sava teika, nostāsts vai vismaz intriģējošs nosaukums. Kopumā līdz rudenim iecerēts Zemgales reģionā apmeklēt 100 senās kulta un mitoloģiskās vietas. Līdzīga apjoma izpēte vienlaikus notiek arī Kurzemes, Vidzemes un Rīgas plānošanas reģionā. Projekta rezultātā tiks izveidota datu bāze un plašai publikai pieejama mājas lapa ar apkopoto informāciju.
Andris Grīnbergs
Teiksmainais Skroderu akmens Sesavas upes krastā. Foto: A.Grīnbergs, 2011.
