Vairāk kā 50 kapsētas šovasar izzinātas metāla kroņu pētniecībā Sēlijā.
M.hist. Andris Grīnbergs, projekta vadītājs.

Šogad visus vasaras mēnešus norisinājās Latgales Kultūras programmas atbalstītā metāla kroņu tradīcijas izpēte Sēlijā, līdz šim gadam bijušajā Ilūkstes novadā. Projekta uzdevumos bija paredzēts apsekot vismaz 20 dažādas kādreizējā Ilūkstes novada kapsētas, bet ņemot vērā dažādus aktivitāti veicinošus apstākļus – kopumā projektā izzinātas tika pavisam 50 kapsētas novada teritorijā. Papildus tam četras kapsētas izpētītas arī dažos citos netālu esošos Sēlijas kultūrvēsturiskā reģiona pagastos, tā kopējo skaitu palielinot līdz 54 vietām.

Attēlā: Bēdīgā stāvoklī esoša kroņa vanna Kazimirvales kapsētā. Foto: © Andris Grīnbergs, 17.06.2021.

Līdz šim ar ļoti sekmīgiem rezultātiem metāla kroņu tradīcijas izpēte norisinājusies Kurzemē, Zemgalē un Ziemeļvidzemē, un pirmo reizi ar Latgales kultūras programmas atbalstu (VKKF un LVM) šāda izpēte notika arī Sēlijā. Apzināšana un pētījumi bija paredzēti Ilūkstes novadā (projekta laikā tā bija viena no Sēlijas kultūrvēsturiskā novada administratīvajām teritorijām). Katrā vasaras mēnesī notika viena daudzdienu ekspedīcija, kuras ietvaros tika apsekotas un pētītas šajā teritorijā esošās kapsētas (īpašu uzmanību pievēršot vecākajām) un meklēti metāla kroņi un kroņu vannas. Atrastie objekti tika detalizēti izpētīti un dod nozīmīgu ieskatu tradīcijas izplatībā Sēlijas reģionā.

Tradīcijas izplatība apstiprinās prognozētos apjomos

Jau projektu Sēlijā uzsākot bija priekšstats, ka šajā kultūrvēsturiskajā reģionā, līdzīgi kā Zemgalē, atrasto objektu skaits varētu būt mazāks nekā Kurzemē vai Vidzemē. Tas apstiprinājās, un vienlaikus šāds apstāklis veicināja lielāku daudzumu vietu apsekošanu, jo nosacīti tukšajās vietās, protams, nebija objekti ko detalizēti pētīt. Lielāku apsekoto vietu skaitu veicināja arī visām trim ekspedīcijām veiksmīgi izvēlētās dienas ar pārsvarā labiem laika apstākļiem. Kopumā triju daudzdienu ekspedīciju laikā (pa vienai ekspedīcijai katrā vasaras mēnesī) kopumā tika izzinātas 50 Ilūkstes novada kapsētas, no kurām tradīcijas objekti tika atrasti un pētīti 7 vietās. Kopumā minētajās vietās tika apzināti un detalizēti izpētīti 12 tradīcijas objekti, kas vērtējams kā visai labs rādītājs un skaidri apliecina tradīcijas izplatību šajā Sēlijas daļā. Papildus tam, pēc un pirms ekspedīciju darbiem Ilūkstes novada teritorijā, tika apzinātas arī četras vietas netālu citviet Sēlijā, kur arī tika iegūti vērtīgi rezultāti, piemēram, izcilā stāvoklī esoša metāla kroņa vanniņa Ilūkstei cieši blakus esošajā Sventes pagastā un liels skaits atsevišķu kroņu Rubenes pagasta Červonkas kapsētā. Ilūkstes novadam tuvējos kaimiņos esošās teritorijās sanāca apzināt vēl 12 tradīcijas objektus. Līdz ar to Sēlijā, pateicoties šim projektam, izzināti pavisam 24 metāla kroņu tradīcijas objekti!

Projekta pamata mērķi – tradīcijas konstatēšana un objektu izpēte

Projekta būtība ir fiksēt pēdējās liecības izzūdošai kapu (arī amatniecības) tradīcijai Sēlijā – mirušo piemiņas godināšanu ar metāla vainagiem, kas veidoti kompozīciju veidā un izgatavošanas gaitā nereti ievietoti un pēc tam eksponēti skārda ietvarā ar stiklu pa virsu, kas kopumā vizuāli atgādina mazu bērnu mazgāšanai domātās vanniņas, kas pārklātas ar stiklu. Metāla kroņu tradīcija bija plaši izplatīta Latvijā 19.gadsimta beigās un 20.gadsimtā līdz 2.pasaules karam, kad tā strauji beidzās. Šī gada pētījumi Sēlijā apliecina, ka arī šajā kultūrvēsturiskajā teritorijā tradīcijas datējums iekļaujas minētajā laika periodā, kā arī to, ka šajā apvidū bijuši izplatīti gan atsevišķi metāla kroņi, gan greznas kroņu vannas. Sēlijā tradīcijas objekti šovasar apzināti dažādu tautību apbedījumiem – gan latviešu, gan vācu, gan poļu, bet diemžēl ir arī objekti, kuriem piederība vairs nav noskaidrojama.

Īpaši vērtīgie atradumi Sēlijā

Kopumā projekta ietvaros šovasar apzināti un izpētīti pavisam 24 metāla kroņu tradīcijas objekti. Daļa no tiem diemžēl, kā jau tas bija gaidāms, atradās sliktā un ļoti sliktā stāvoklī, jo kopš tradīcijas ziedu laikiem jau pagājuši daudzi gadu desmiti. Arī šādi atradumi no zinātniskā viedokļa ir nozīmīgi, jo apliecina tradīcijas esamību attiecīgajā vietā. Savukārt tādi atradumi, kas saglabājušies labā vai pat ļoti labā stāvoklī ir retums, bet tie savukārt gan priecē ar oriģinālajām krāsām un filigrānām detaļām, gan sniedz noderīgu informāciju par dažādām objektu niansēm. Vairākās kapsētās, kur laika gaitā apsaimniekotāji bijuši vērīgāki pret kultūrvēsturisko mantojumu un to saglabājuši, tika apzināti vairāki tradīcijas objekti vienviet.
No visām bijušā Ilūkstes novada kapsētām lielākais tradīcijas objektu skaits – pavisam 4 – tika konstatēts Eglaines pagasta Lašu kapos, to vecākajā, mazāk koptajā daļā. Viens no četriem šajā vietā atrastajiem metāla kroņiem bija ar īpašu – netipisku konstruktīvo risinājumu. Uzmanību piesaistīja arī tas, ka šis kronis pamatā veidots no lielāka diametra (5 mm) drātīm nekā parasti.

Savukārt lielākais metāla kroņu vanniņu skaits vienkopus – pavisam 3– tika izzināts Dignājas kapos. Lai arī visas trīs šīs vanniņas ir saglabājušās vidējā stāvoklī, tomēr tās interesantas ar to, ka visticamāk tās ir viena meistara darinājums (tām ir kopīgs priekšējās malas formāts), un, ka tām ir izmantots ļoti labs skārds. Vienai no šīm vanniņām uz iekšējās sienas saglabājies EMU BRAND (Anglija) marķējums.

Izcilā un ļoti labā stāvoklī tika apzinātas un izpētītas kroņu vannas Sventes un Šēderes pagastā, pa vienai katrā no tiem. Par kroņu vanniņu, kas atradās Sventes pagastā, sākotnēji bija saņemta informācija kā par objektu „Ilūkstes poļu kapos”, bet veicot Ilūkstes pilsētas kapu apsekošanu tā neatradās. Precizējot saņemto informāciju noskaidrojās, ka kapsēta ar objektu atrodas blakus – Sventes pagasta teritorijā. Nozīmīgi, ka šī skaistā kroņa vanna atrodas pie poļu tautības apbedījuma, kas nav bieži Latvijā konstatēts fakts (vairākums tradīcijas objektu ir latviešiem, otrā vietā – vācieši). Arī šī izcilā stāvoklī esošā vanna izgatavota no EMU BRAND skārda. Un tā āra apstākļos ir saglabājusies vairāk nekā 80 gadus perfektā stāvoklī.

Otra ļoti labā stāvoklī apzinātā kroņa vanna ir Šēderes pagastā. Tā veltīta kādam 1935.gadā mirušam latviešu zēnam. Izcili labi saglabājies ir vanniņas saturs – metāla kronis, kurā atveidotas zaļas ozollapas, koka zīles, tūjas zariņš, zilas neaizmirstulītes un baltas neļķes (pēdējās ir samērā reti atveidotas metāla kroņos). Pilnīgi unikāls fakts – šajā kroņa vannā ir aizgājēja bēru foto! Tas, protams, tur ielikts vēlāk, nekā bērēs, bet tas jebkurā gadījumā ir rets piemiņas gadījums, jo jebkādi mirušo cilvēku attēli kroņu vanniņās Latvijā ir ievietoti reti. Šeit foto attēls vēl piestiprināts uz kādas ainavas bildītes, kas iespējams, aizgājējam bijusi tuva un mīļa.
Tradīcijas izpēte neapšaubāmi saskaras ar ļoti personalizētu informāciju, tādēļ detalizēta personas datu informācija publiski pieejamos aprakstos netiek pilnībā atspoguļota. Tā tiek maksimāli precīzi fiksēta, bet paliek saglabāšanai pētnieciskā līmenī.

Attēlā: Labā stāvoklī esoša kroņa vanna Grīnvaldes kapsētā. Foto: © Andris Grīnbergs, 10.08.2021.

Attēlā: Trīs kroņu vannas Dignājas kapsētā. Foto: © Andris Grīnbergs, 13.07.2021.

Attēlā: EMU BRAND skārda marka, Dignājas kapsētā. Foto: © Andris Grīnbergs, 13.07.2021.

Attēlā: Izcila kroņa vanna poļu tautības apbedījumam Sventes pagastā. Foto: © Andris Grīnbergs, 14.07.2021.

Attēlā: Ilūkstes novada teritorijā izpētīto 50 kapsētu izvietojums kartē.

Sēlijas projekta ietvaros 2021.gada vasarā pētīto Ilūkstes novada kapsētu saraksts

Papildus (pa ceļam) Sēlijā citos novados izpētīto dažu kapsētu saraksts

      
Visi materiāli – teksts, tabulas, karte, foto: © M.hist. Andris Grīnbergs, LPC, 2021.