2007.gada vasarā
Latvijas Petroglifu centrs ar Latvijas Vides aizsardzības fonda
finansiālu atbalstu veica Salacas baseina smilšakmens atsegumu uzskaiti
un novērtēšanu. Līdz šim par smilšakmens atsegumu skaitu Ziemeļvidzemes
skaistākās un ūdenstūristu iecienītākās upes krastos ziņas bija visai
aptuvenas.
LPC
eksperti veic pētījumus Gudzonu alā. Foto: Andris Grīnbergs, 2007.
Pēc vienotas metodikas
un sistemātiski 2007.gadā no pavasara līdz rudenim tika apsekoti visi
Salacas krastos esošie atsegumi, un tika noskaidrots, ka Salacas ielejā
no Mazsalacas līdz Salacgrīvai kopumā ir 203 devona iežu - smilšakmeņu
un dolomītsmilšakmeņu - atsegumi. Līdz šim speciālistu aprindās bija
viedoklis, ka iežu atsegumi ir apmēram uz pusi vai vēl mazāk. Tomēr
pētījumu gaitā atklājās, ka liela daļa atsegumu slēpjas mežonīgās
pamatkrastu nogāzēs, kur nav ne taku, ne arī tie redzami laivotājiem no
upes, un tādēļ līdz šim palikuši nepamanīti. Pētījumu gaitā iežu
atsegumi ne vien uzskatīti, bet arī pētīti no ģeoloģiskā, bioloģiskā un
kultūrvēsturiskā viedokļa.
Salaca
pie Neļķu klintīm. Foto: Andris
Grīnbergs, 2007.
