Baltinavas novadā 2009.gada nogalē pārbūvējot Viļakas – Kārsavas lielceļu tika atrasts liels, pārsvarā zem zemes esošs akmens. Tas traucēja lielceļa rekonstrukcijai un izmēros bija tik liels, ka sagādāja neparedzētas grūtības.

Izstrādājot Viļakas – Kārsavas ceļa pārbūves projektu, par akmeni neviens neesot zinājis. Tas uziets, kad no jauna būvējamā ceļa posmā sākušies rakšanas darbi caurtekas izbūvei. Sākumā ceļinieki nolēmuši akmeni no visām pusēm atrakt un izcelt, bet pēc tam, kad noskaidrojies, ka tā garums vien ir aptuveni 3,5 metri, sapratuši, ka tikt galā ar to nebūs viegli. Mēģināts ap akmeni izrakt bedri, bet tā pildījusies ar blakus esošās upītes ūdeņiem.
Taču vietējie iedzīvotāji toreiz iestājās par akmens saglabāšanu. Par atrasto akmeni ziņoja prese (laikraksti „Diena” un „Vaduguns”, interneta portāli), izvērtās plašas diskusijas gan novadā, gan plašāk, tika veiktas konsultācijas ar dabas un vēstures pētniekiem. Izrādījās arī, ka novadpētnieks Ēriks Kašs, kas pētījis nostāstus par Balvu pusē esošajiem akmeņiem, stāstījumus par Pazlaukas akmeni kā upurakmeni esot pierakstījis jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Toreiz vietējie iedzīvotāji esot bijuši neapmierināti, ka, būvējot veco ceļu, šis akmens apbērts ar zemi.


Pazlaukas akmens atrodas blakus Viļakas – Kārsavas lielceļam. Foto: Andris Grīnbergs.

Gala rezultātā izbūvējamā ceļa maršruts tika nedaudz mainīts, lai akmens varētu palikt savā vietā. Tagad izrādās, ka izvēle pirms dažiem gadiem saglabāt akmeni ir bijusi ļoti pareiza. Ceļš ir kvalitatīvi izbūvēts blakus un izmēros ievērojamais akmens ir saglabāts. Pēc saviem izmēriem tas ir vietējas nozīmes dižakmens.
Tagad Pazlaukas jeb Pazlaugas akmens atrodas pašā ceļa malā, blakus Pazlaugas upītes caurtekai, tās labajā krastā. Akmens viegli pieejams un apskatāms, jo atrodas tikai 3 metrus no brauktuves. Jau pirms diviem gadiem diskusiju gaitā tika izteiktas aizdomas, ka izmēros visai lielais akmens varētu būt ar kultūrvēsturisku nozīmi. Spraigās diskusijas un konsultācijas notika ziemā, kad dabā akmeni kvalitatīvi izpētīt nevar, un tā, kā tika izlemts akmeni saglabāt atstājot savā vietā, tā izzināšana tika atlikta uz nenoteiktu laiku. 2012.gada augustā Pazlaukas akmeni apsekoja Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija, kas trīs dienas veica dabas un kultūras mantojuma objektu apsekošanu Viļakas un Baltinavas apkārtnē. Akmens virsmā tika konstatētas sešas sfēriskas formas bedrītes, kas nozīmē, ka akmens ir sens kulta akmens. Ieveidotās bedrītes savos izmēros ir vērtējamas kā salīdzinoši lielas – 8 līdz 10 centimetru diametrā un līdz pat 2 – 4 cm dziļas. (P.S. - Skatīt papildus komentāru raksta beigās!).


Akmens virsmā ieveidotas sešas izteiksmīgas iedobītes. Foto: Andris Grīnbergs.


Tiek veikta Pazlaukas akmens izpēte. Foto: Juris Metums.

Vietējas nozīmes dižakmens, kas ir arī kulta akmens, saglabāšana ceļa rekonstrukcijas gaitā ir labs piemērs tam, kā var veikt būvdarbus un vienlaikus veiksmīgi saglabāt dabas un vēstures mantojumu. Un šajā gadījumā ceļa izbūves darbi pat ir veicinājuši senvietas apzināšanu.