Reti kurš ievērības cienīgs akmens Latvijā ir piedzīvojis tik dažādus liktenīgus notikumus kā Odziņu bedrīšakmens, ko tagad iespējams ikvienam aplūkot jaunā vietā – Grobiņas novada Medzes pagastā, šosejas Grobiņa–Ventspils malā pie pagrieziena uz Ievkalniem.

Kādreiz Odziņu bedrīšakmens atradās klajā laukā pretim Kalnmaļu (Mātras) pilskalnam, 150 m uz dienvidiem no Odziņu mājām, un ap 700 m uz rietumiem no pilskalna. Labos laika apstākļos akmens bija saskatāms no pilskalna, un tieši pateicoties tam, tas arī 2008.gada pavasarī tika apzināts, jo vispirms to Latvijas Petroglifu centra pētnieki pamanīja no pilskalna apskatot apkārtni. Tagad – kopš 2013.gada 24.augusta senais kulta akmens ir jaunā vietā – lielceļa malā pie pagrieziena uz Ievkalniem, pāris kilometru no tā vēsturiskās atrašanās vietas uz vienīgā pašvaldībai piederošā zemes gabala tuvākajā apkārtnē. Akmens jaunā atrašanās vieta izvēlēta laba, viegli pieejama, un pašvaldības zemes statuss nodrošinās, ka nākotnē neveidosies situācija, ka kultūrvēsturiski vērtīgais akmens atkal kādam var kļūst par traucēkli, kā tas bija noticis pirms dažiem gadiem.


Odziņu bedrīšakmens 2008.gadā. Ar krītu apvilkta lielākā no bedrītēm. Foto: Andris Grīnbergs, 05.04.2008.

Senvieta bija pazudusi

Liels bija pārsteigums 2011. gada 17.augustā, kad ieradāmies akmeni apsekot starptautiskā seno kulta vietu projekta „Kulta Identitāte” (Cult Identity) ietvaros. Vietā, kur vēl nesen bija stāvējis dižakmens – bija tikai pliks lauks. Pavisam ātri noskaidrojām, ka ievērojamo kultūrvēsturisko akmeni bija noracis jaunais zemes īpašnieks (esot vācietis), kuram tas traucējis lauksaimniecības zemju apstrādei. Gadsimtu gaitā un pat padomju gados šis dižakmens, kam 2008.gadā tika atklāta arī arheoloģiskā vērtība, nebija traucējis lauksaimniecībai, bet te pēkšņi, kad tas sāka iekļauties tūrisma apritē un objektam tika formēts atbilstošs aizsardzības statuss – to novāca.
Drīz pēc Latvijas Petroglifu centra veiktās akmens izpētes informācija tika nodota Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI). Inspekcijas pārstāvji pēc kāda laika senvietu apsekoja un atzina, ka tā būtu aizsargājama. Diskusijas radušās gan par to, ka kāds personāžs akmeni bija nedaudz noķēpājis ar krāsu. Tomēr ar zemes īpašnieku pat tikuši parakstīti kādi dokumenti, tas oficiāli informēts par akmens kultūrvēsturisko nozīmi. Tomēr dokumenti netika līdz galam nokārtoti un aizsargājamais statusa piešķiršana kavējās. Pa to laiku nomainījās zemes īpašnieks, un jaunais saimnieks izrīkojās kā ienāk prātā. Šis vispār nav pirmais gadījums, kad Liepājas apkārtnē zemi iegūst kāds ārzemnieks, kas pret arheoloģiskas nozīmes objektu izturas tā kā savā mītnes zemē noteikti nedarītu!

Odziņu akmens – kļuva dižāks

Kad Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija 2008.gada 5.aprīlī atklāja bedrīšakmeni, tika veiktas dažādas pētnieciskas darbības, tai skaitā akmens uzmērīšana. Toreiz tā virszemes izmēri bija: 3,4 m garš, 2,6 m plats, 1,3 m augsts, apkārtmērs 11,10 m un tilpums 6 kubikmetri. Tika arī konstatēts, ka akmens senāk, iespējams, 1925.gadā, nežēlīgi postīts un apmēram viena trešdaļa no virszemes apjoma nošķelta un aizvesta. Mēģināts tolaik nošķelt vēl – pāri akmens virsmai iekalta 3,8 m gara, 5 cm plata un ap 8 cm dziļa rieva un ieurbti vismaz 13 urbumu caurumi. Tomēr postīšanas darbs nezināmu iemeslu pēc ir pārtraukts un akmens atstāts tādā izskatā, kā to arī ieraudzīja LPC ekspedīcija 2008.gada pavasarī.
Savukārt kad 2013.gada vasarā notika Grobiņas novada pašvaldības finansētā Odziņu bedrīšakmens glābšanas operācija, tad akmeni atrokot, atklājās, ka tas ir ievērojami lielāks. Tā tam būtu bijis jābūt, ka kopējais akmens apjoms ir lielāks nekā līdz tam redzētais tā virszemes apjoms. Tomēr pārsteigums tik bija tajā, ka zemzemes daļa izrādījās ne viss apmēram tik pat liela cik virszemes daļa, bet vēl par trešdaļu lielāka. Kopējais akmens apjoms izrādījās ir 16 kubikmetri. Un, kad 24.augustā no Rīgas atbraukušais 160 tonnas celtspējīgais celtnis to pacēla un vienlaikus arī nosvēra – noskaidrojās precīzs tā svars: 43 tonnas. Tā atrakšanas laikā Odziņu bedrīšakmens kļuva lielāks.


Odziņu bedrīšakmens pārvešana uz jauno vietu 2013.gada augustā. Foto: Arta Vecbaštika, 24.08.2013.

Rets notikums Latvijā

Dažādi kultūrvēsturiski akmeņi mazos izmēros, protams, ir pārvietoti diezgan lielā skaitā uz dažādiem muzejiem. Pa kādam lielākam akmenim nelielos attālumos ir pārvietojuši arī melioratori padomju laikos, nereti dižojoties ar savu veikumu un ne vienu vien akmeni uzstādot kādā ceļmalā vai citā zīmīgā vietā, nereti tā atzīmējot kāda meliorācijas objekta pabeigšanu. Savukārt lielu dižakmeņu ar kultūrvēsturisku nozīmi pārvietošanas gadījumi ir ļoti reti. Odziņu bedrīšakmens glābšanas operācija, kas notika šovasar, ir tikai otrais gadījums Latvijas vēsturē, kad pārvietots uz citu vietu ir daudzu desmitu tonnu smags dižakmens, kas ir ne vien dabas objekts, bet tam ir arī nozīmīga kultūrvēsturiskā vērtība. Pirmais šāds gadījums bija Lāčplēša gultas akmens pārvietošana no Lielvārdes uz Ķegumu 1938.gadā un vēlāk vēlreiz – atpakaļ uz Lielvārdi 1976.gadā.


Odziņu bedrīšakmens tiek novietots jaunajā vietā šosejas malā. Foto: Juris Egle, 24.08.2013.

Potenciāli nozīmīgs tūrisma objekts

Odziņu bedrīšakmenim ir visas iespējas kļūt par vienu no nozīmīgākajiem apskates objektiem Medzes pagastā un visā Grobiņas novadā. Tas ir dabas objekts – 16 kubikmetrus liels dižakmens. Vienlaikus tas ir kultūrvēsturisks akmens – senais bedrīšakmens, kurā apskatāmas bronzas laikmetā, pirms vairākiem tūkstošiem gadu seno šejienes iedzīvotāju kulta rituālu laikā ieveidotās bedrītes. Un tagad Odziņu bedrīšakmenim ir arī īpašs stāsts par atklāšanu, nopostīšanu un izglābšanu. Tagad tas savā jaunajā vietā ir ieguvis daudz vieglāku pieejamību un iespaidīgāku izskatu, jo, kad tas atradās savā sākotnējā vietā tam virszemes apjoms bija vairāk kā divreiz mazāks.
Pamazām Odziņu bedrīšakmens jau iekļaujas tūrisma apritē. Jau 15. oktobrī pie akmens notika pasākums UNESCO nedēļas "Lokālais mantojums un tradīcijas" ietvaros - ekskursija "Kulta pieminekļi – stāsti un lūgsnas”, ko rīkoja Grobiņas Novada dome un tūrisma klubs "Oga". Pēc Odziņu bedrīšakmens apskatīšanas un stāstījuma par tā gaitām ekskursantu grupa devās uz Elku kalnu un senlietu krātuvi "Atmiņu pūrs". Domājams, ka plašāku apmeklētību Odziņu bedrīšakmens sagaidīs jau nākamajā tūrisma sezonā.

Latvijas Petroglifu centrs izsaka atzinību Grobiņas novada pašvaldībai, un jo īpaši vēstures entuziastei Artai Vecbaštikai un Jurim Eglem, kā arī visiem, kas iesaistījās un piedalījās kultūrvēsturiski nozīmīgā Odziņu bedrīšakmens glābšanas darbos!