Piņķos apzināta lielākā metāla kroņu kolekcija Rīgas apkārtnē

Pirmās ziņas par to, ka Piņķu Sv.Jāņa baznīcas bēniņos ir saglabājušies vairāki metāla kroņi tika saņemtas jau 2019.gada decembrī. Tagad – 2.jūlijā informācija tika pārbaudīta, un atklājās, ka patumšajā baznīcas bēniņu telpā patiešām ir šie kroņi, un pat samērā daudz – astoņi.

Attēlā: astoņi metāla kroņi izpētes laikā – kopskats Piņķu Sv.Jāņa baznīcā.

Visi astoņi metāla kroņi no tumšās bēniņu telpas, pa šaurām un stāvām torņa kāpnēm vispirms tika nonesti lejāk, uz plašākām telpām, kas vairāk der to izpētei. Bēniņos, kā jau vasarā, gaisa temperatūra gluži kā siltumnīcā, un arī apgaismojums – pieticīgs.

Jau pārvietojot metāla kroņus, pirmais, kas tika pamanīts ir to tehniskais stāvoklis. No saglabāšanās viedokļa – ļoti labs, jo kroņi ir maz rūsējuši, joprojām krāsaini un detaļām bagāti. Cita lieta – ļoti noputējuši, arī apkvēpuši, viens stipri deformēts un cietis no uguns. Tomēr arī tas ir vērtīgs, saglabājams, jo tam ļoti reta satura komplektācija.

Metāla kroņu tradīcijas objekti, kas vairumā gadījumu ir saistāmi ar 19.gadsimta beigām un 20.gadsimta sākumu, vislabāk saglabājas iekštelpās. Jo āra apstākļos, tie stipri vairāk pakļauti laika apstākļu izmaiņām, korozijai, dažādiem dabas un cilvēku radītiem bojājumiem. Pēdējos gados Latvijā apzinātas vairākas iekštelpās saglabātas kroņu kolekcijas (izcilākās – Jaunraunā un Vējavā), un tieši tās ir saglabājušās viskvalitatīvāk.

Piņķu baznīcas astoņi metāla kroņi tika novērtēti, izmērīti, izpētīts to saturs un konstruktīvie risinājumi, izzināti arī bojājumi, bet iegūto datu apstrāde un izpēte vēl turpināsies. Tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka šo kroņu saglabāšanās pakāpe ir laba. Nepieciešams tos rūpīgi notīrīt no putekļiem un kvēpiem (vislabāk tīrīt - ar mitru švammīti, katru detaļu no abām pusēm, bet neliekot kroņus zem dušas vai ūdenī, jo pārāk liels ūdens apjoms var veicināt to rūsēšanu). Izpētes laikā apkope tika nedaudz iesākta, lai būtu iespējams konstatēt krāsu toņus un saglabātību. Pēc apkopes unikālos metāla kroņus vērts izstādīt draudzei un plašākai sabiedrībai, tai skaitā tūristiem, ērti pieejamā vietā. Vislabākais veids, kā to izdarīt – izvēlēties kādu sienu baznīcas iekštelpās, kur tie varētu tikt piestiprināti un eksponēti.

Pirmie secinājumi par Piņķu metāla kroņu kolekciju ir, tādi, ka tā tiešām ir labi saglabājusies. Tā pārdzīvojusi arī 2018.gada septembra baznīcas torņa ugunsgrēku. Viens vai divi no astoņiem kroņiem atradušies tuvāk degšanas vietai, tie arī vairāk cietuši no apkvēpšanas, vienam no tiem arī kaut kas liels ir virsū uzkritis un to deformējis. Šim bojātajam kronim ir ļoti reta augu un ziedu sugu komplektācija – efejas, kā galvenās saturā, vidū skaista paparde (palmu zari tās vietā ir biežāk), un īpaši ir arī ziedi – kronī atveidotas narcises, kas metāla kroņos atrodamas ārkārtīgi reti. Piņķu metāla kroņi ir dažādu meistaru darināti, un atšķirīgu izmēru. Starp astoņiem kroņiem nav divu vienādu. Lielākais ir – 97,5 x 67 cm liels, bet mazākais – 54 x 38 cm.

Attēlā: unikāls un daudz cietis – kronis ar efejām un narcisēm. Atsevišķas lapiņas jau notīrītas un redzams kroņa patiesais krāšņums.

Dažiem no metāla kroņiem klāt bija lentas un to paliekas. Diemžēl saglabājušās pārsvarā ir tikai lentu augšdaļas, kurās nav tekstu un datumu. Vienam kronim klāt bija divas lentas ar veltījumiem latviešu valodā, kas apliecina, ka tas ir latviešu likts. Citam kronim lentas uzraksts vācu valodā – „Familie Auster”. Tas norāda, tā teikt, kroņa devējus. Un fakts – Austeru mājas ir turpat Piņķu apkārtnē, netālu no Babītes ezera austrumu krasta un Neriņas upītes. Vēl viena lenta ar kolhozu laiku tekstu tika atrasta bēniņos pie kroņiem, bet tā, kā metāla kroņi ir attiecināmi uz 1920.-1930.gadiem, tad attiecīgi šī konkrētā lenta (kas arī būtībā saglabājama kā vēstures liecība) tomēr uz kroņiem visdrīzāk neattiecas.

Attēlā: īsta latviešu klasika – metāla ozollapu vainags.

Interesanti, ka netālu esošajos Piņķu kapos 1960.gados bijušas arī vairākas metāla kroņu vannas, bet tās līdz mūsdienām vairs nav saglabājušās (Piņķu baznīcas pērmindera un kapu administratora Jāņa Amola atmiņas). Šogad plašāka metāla kroņu tradīcijas izpēte notiek Zemgales reģionā, un to atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Ikviens, kam zināms par metāla kroņu vietām un ir kādi atmiņu stāstījumi par šo tēmu, laipni aicināts sazināties pa e-pastu: petroglifi @ inbox.lv .

Teksts un visi foto: © M.hist. Andris Grīnbergs, 2020.g.jūlijs.