Iznākusi grāmata „Latvijas ūdenskritumi un krāces”
Martā ir labākais leduskritumu laiks. Vismaz šoziem, kad bija sasnidzis ļoti biezs sniegs, noteikti. Sākoties kušanai, pa dienu kūstot, pa nakti sasalstot, ir apstākļi, kas visu ziemu veidojušos leduskritumus padara skaisti krāsainus un daudzveidīgus. Tagad ir to maksimums gan skaistuma, gan izmēru ziņā. Drīz nāks pavasaris un tad leduskritumu krāšņumu nomainīs pamatīgi pali un sāksies labākais ūdenskritumu laiks.
Grāmatā ir apjomīgs materiāls par mūsu izcilāko ūdenskritumu Ventas rumbu. Foto: A.Grīnbergs, 2010.
Šajā laikā ir iznākusi grāmata „Latvijas ūdenskritumi un krāces” (Andris Grīnbergs, 2011.g., izdevniecība „Trīsdesmit seši”). Tajā atrodama plaša informācija par Latvijas ūdenskritumiem – kādi tie ir, kur atrodas, kā un kad vislabāk tos apskatīt un citas ziņas.
Abavas rumba no neparastāka skatu punkta. Foto: A.Grīnbergs, 2010.
Dodoties dabā noderīgs būs arī grāmatā atrodamais sezonālo ūdenskritumu un leduskritumu saraksts un iedvesmojošs foto materiāls par tiem. Pirmoreiz pilnībā apkopota informācija arī par visiem zudušajiem Latvijas ūdenskritumiem, un diemžēl tādu mums ir daudz. Lielākie zaudējumi ir zem triju Daugavas elektrostaciju ūdenskrātuvēm, kur zudušais Staburags un populārais Pērses ūdenskritums ir tikai paši slavenākie objekti.
Rumbas ir ne tikai Ventai un Abavai. Mazāk populāra ir Valgales rumba. Foto: A.Grīnbergs, 2010.
Grāmatā publicēts gandrīz 200 Latvijas upju krāču saraksts, kas rosinošs būs ūdenstūristiem, pārskata tabula par Igaunijas ūdenskritumiem, kuru nosaukumus latviskojusi igauņu valodas konsultante Maima Grīnberga, un vēl daudz interesanta un noderīga ikvienam dabas draugam un ceļotājam.
Jegalas (Jagalas) ūdenskritums Igaunijā sausas vasaras vidū. Foto: A.Grīnbergs, 2006.
