2011.gada pētījumu sezona senāko kulta akmeņu – bedrīšakmeņu jomā izrādījusies visai bagātīga jauniem atradumiem. Jūlijā tika atklāts pirmais bedrīšakmens Zemgalē. Līdz šim nezināmais senais kulta akmens tika uziets Dobeles novada Naudītes pagasta nomaļos mežos. Taču pārsteidzošākie bedrīšakmeņu atklājumi notika 1.maijā, kad latviešu pētnieki ekspedīcijā Lietuvā vienas dienas laikā divās atšķirīgās vietās atklāja divus līdz šim nezināmus bedrīšakmeņus. Nesen saņēmām apstiprinājumu no Lietuvas, ka abi ir jaunatradumi.

Latvijas Petroglifu centra pētniekiem ir tradīcija vismaz reizi gadā aizbraukt uz Lietuvu un iepazīt kaimiņzemes dabas un kultūras pieminekļus. Arī šogad četru dalībnieku sastāvā 1.maijā izbraucām uz Pakroja, Jonišķu un Šauļu rajonu. Plānotie apskates objekti bija dažādi kausakmeņi, pa kādam pilskalnam un citai senvietai, kā arī Velna akmens Mūsas iztekas purvā. Pa ceļam visai negaidīti Jurim Metumam un Andrim Grīnbergam izdevās atrast līdz šim nereģistrētus senos kulta akmeņus.

Garāmgājēji senvietu neatpazīst

Pirmais bedrīšakmens tika pamanīts pa mašīnas logu braucot cauri Pamūša ciemam Pakroja rajonā. Burnišķu gatvē izskatās apmēram kā parastā Līvānu tipa māju ciematā. Un pie kādas no šādām mājām, pagalmā pie ielas, nezināmos laikos, domājams, no tuvējās apkārtnes, atvests un uzstādīts ir bedrīšakmens. Akmens virsma, droši vien mājas saimniekam likusies interesanta, un tāpēc tas šurp nogādāts un novietojot uz sāna ar bedrītēm bagāto virsmu pret ielu, lai visi garāmgājēji un braucēji redz cik interesants dārza dekors. Tai pašā laikā var secināt, ka akmens šai vietā stāvējis jau gadiem, un šajā laikā nevienam nav radušās domas, ka tas ir kultūras piemineklis – sens kulta akmens. Šis gadījums, domājams, vēlreiz pierāda, ka senākās vēstures objektus daudzi cilvēki nezina un neatpazīst, pat gadījumos, kad tos redz ikdienā. Un domājams, ka tas tā ir ne tikai Lietuvā, bet arī pie mums Latvijā.


Juris Metums pēta Pamūša bedrīšakmeni.  Foto: A.Grīnbergs, 2011.

Pamūša bedrīšakmens izmēros nav ļoti liels – garums tikai nedaudz vairāk par 2 metriem un kopējais tilpums apmēram pusotrs kubikmetrs. Tomēr šajā akmenī senos laikos ieveidotas 52 bedrītes. Lielākā no tām 8 centimetru diametrā un 2,5 cm dziļa. Arī daudzas citas ir visai lielas savos izmēros un labi redzamas no 4 m attālās ielas.

Izcili skaists bedrīšakmens

Tās pašas 1.maija dienas nogalē, kad jau bijām apmeklējuši visus iecerētos objektus, iznācām no odiem un ērcēm bagātā Mūsas iztekas purva un spriedām pa kuru ceļu būtu ērtāk braukt mājup. No četriem iespējamiem mājupceļa variantiem izvēlējāmies varbūtēji īsāko zemesceļu pa kuru līdz šim nebijām braukuši. Šauļu rajona nomalē, 3,5 kilometrus no Gruždžu ciema ceļš ved gar Gurbu mājām un meliorētiem laukiem, kur uzmanību piesaistīja paprāvs akmens klajā vietā. Lai arī bija jau krēslas laiks un Rīgā būsim vēlu, vēl radās iedvesma piestāt un šo akmeni apskatīt, jo tas izskatās interesants.
Aparta lauka vidū esošais gneisa bluķis tiešām izskatās neparasts. Akmens ir ļoti skaists – joslains, kā tādi sasaluši viļņi visapkārt pa malām, bet pati virsma vienmērīgāka un citādāka. Tas interesants arī ar saviem izmēriem. Kad 3,8 m garo un 3,2 m plato akmeni izmēram, sanāk, ka tā tilpums ir apmēram 5 kubikmetri un tas varētu būt vietējas nozīmes dižakmens. Skaidri redzams, ka akmens ir pat daudz lielāks, jo zem zemes varētu būt vēl vismaz tikpat liels apjoms, ja ne vēl vairāk. Tā izmēri to paglābuši no pārvietošanas meliorācijas laikā, kad tam apkārt viss nolīdzināts un kāds mazāks akmens turpat netālu novietots ceļmalā. Pateicoties saviem izmēriem, šis senais kulta akmens ir saglabājies savā sākotnējā vietā un tā virsmā redzamas iespaidīgas apaļas bedrītes. Lielākās no tām ir 8 un 10 cm diametrā un 2,5 un 3,3 cm dziļas. Tie ir lieli izmēri, virs vidējiem Baltijas bedrīšakmeņu bedrīšu izmēriem. Vairākas no bedrītēm, divās vai pat trīs vietās izskatās tā kā sapārotas ar kanāliņiem, viena ir ovālas formas. Šeit ir ne vien dažādi bedrīšu izmēri, bet arī formu dažādība. Kopumā Gurbu bedrīšakmens virsmā konstatējām 34 bedrītes.
Par abu bedrīšakmeņu atradumu esam informējuši Lietuvas seno kulta vietu pētnieku Vikintu Vaitkeviču, kas apstiprināja, ka šie objekti līdz šim nav bijuši zināmi un uzskatāmi par jaunatklājumiem.

Andris Grīnbergs