Lieldienu sniegotajās brīvdienās Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija devās uz vismazāk ziemīgo Latvijas dienvidrietumu daļu – Dienvidkurzemi, bet arī tur par ziemas trūkumu nevarēja sūdzēties. Neskatoties uz pavasarim netipiski dziļo sniegu, Embūtes mežos tika atklāts līdz šim nezināms senais kulta akmens – bedrīšakmens. Tas ir pirmais šogad atrastais arheoloģiskas nozīmes dobumakmens, un pirmais arī Embūtes apkārtnē, kas paplašina Liepājas apkārtnē esošo bedrīšakmeņu izplatības areālu.


Embūtes tūrisma gide Mārīte Keiša pie Krustkalna bedrīšakmens.

Aizdomas apstiprinās

Embūtes tūrisma gide Mārīte Keiša ar bedrīšakmeņiem iepazinās, ja tā var teikt, 2011.gadā, kad piedalījās ekspedīcijā pa Priekules apkārtni. Toreiz ekspedīcijas dalībniekus iepazīstināju ar Elekšu un Joguļu bedrīšakmeņiem, stāstīju un rādīju kā atpazīt šos pašus senākos kulta akmeņus. Apmēram pēc gada – 2012.gada septembrī Mārīte Keiša Embūtes mežos netālu no savām mājām, dziļos brikšņos ievēroja aizdomīgu akmeni, kura virspusē tā kā varētu būt dažas bedrītes.
2013.gada Lieldienās Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija devās uz Liepājas apkārtni pētīt dabas un vēstures objektus. Tika nolemts 30.martā sākt ar Embūti, kur jau labu laiku plānos bija apsekot divus interesantus avotus. Līdz ar to sarunāju, ka Mārīte Keiša mūs uz tiem aizvedīs un visu parādīs. Tā sagadījās, ka pirmais no avotiem atradās gandrīz turpat, kur aizdomīgais akmens, un viņa piedāvāja arī to pie viena gājiena parādīt, piesakot, ka akmeni mežā un sniegos būs grūti atrast, un nav nekādas garantijas, ka bedrītes tā virsmā būs īstas. Tomēr mēs neatteicāmies no iespējas pameklēt un apskatīt arī šo varbūtējo akmeni.
Meklēšana piesnigušajā egļu mežā pirmā brīdī pat nelikās ļoti cerīga, jo meklējamais akmens tika noraksturots kā neliels un galvenais – zems. Dažādi apsniguši cinīši un celmi nepārskatāmajā egļu briksnī bija redzami ik pa vietai. Pārvietošanos traucēja arī krustu šķērsu krituši koki. Dažas egles bija izgāzušās ar visām saknēm un demonstrēja plašus sakņu vēdekļus, tā vēl vairāk aizsedzot pārskatāmību. Tomēr nepagāja ne 20 minūtes, kad atradām plakanisko akmeni, un no tā virsmas tīrot sniegu un pērnās lapas, uzreiz pavīdēja izteiksmīga sfēriskas formas bedrīte. Vēl mirklis un atklājas vēl un vēl, un ne tikai dažas bedrītes.


Haotiskā izkārtojumā akmens virsmā ieveidotās senās bedrītes.

Pirmais kultakmens Embūtē

Ziemīgi laika apstākļi ir visnepiemērotākais laiks bedrīšakmeņu pētniecībai. Taču šoreiz situāciju atviegloja atkusnim tuvie laika apstākļi un galvenokārt tas, ka zem sniega uz akmens virsmas bija plāna pērno lapu un skuju kārta, kas mazināja apledojumu uz pašas akmens virsmas. Notīrot to visu, akmens virspuse daudz neatšķīrās no tādas, kā tā varētu būt citos gada laikos. Samērā gludajā akmens virsmā kopumā par drošām atzinām un saskaitījām 13 bedrītes. Vēl vismaz piecās sešās vietās ir redzami arī robiņi, ko varētu vērtēt kā varbūtējas, iespējams, līdz galam neizveidotas bedrītes.
Jaunatklātais Krustkalna bedrīšakmens (nosaukums tiek dots saistībā ar netālu esošo Krustkalna kapsētu) ir pirmais šāds kulta akmens Embūtē un tās apkārtnē. Līdz šim Embūtē, kas ir kultūrvēsturiski ļoti bagāta vieta, neviens šāda tipa akmens nebija zināms.


Viens no pirmajiem apsekošanas darbiem – fotografēšana.

Liepājas apkārtne – bedrīšakmeņiem bagātākā

Krustkalna bedrīšakmens atradums būtiski paplašina Liepājas apkārtnes bedrīšakmeņu izplatību, jo austrumu virzienā līdz šim izplatības areāla robežas bija pie Priekules. Atradums papildina Liepājas apkārtnes bedrīšakmeņu daudzveidību un vēl vairāk nostiprina šo apvidu kā senajiem kulta akmeņiem visbagātāko vietu Latvijā, jo apmēram katrs ceturtais mūsu valstī zināmais bedrīšakmens atrodas Dienvidrietumu Kurzemē – bijušā Liepājas rajona teritorijā.
Jaunatklātais bedrīšakmens vēl tiks papildus pētīts bezsniega apstākļos, un tiks veikta arī tā kontaktkopēšana. Krustkalna bedrīšakmens būtu ņemams valsts aizsardzībā kā arheoloģijas piemineklis. Latvijas bedrīšakmeņu izpēti atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Teksts un foto: Andris Grīnbergs.


Krustkalna bedrīšakmens – jaunatklāta senvieta Embūtes mežos.