Izzināta metāla kroņu tradīcija Rietumkurzemes kapsētās

2015.gadā norisinājās izpētes projekts „Metāla kroņu tradīcija Rietumkurzemes kapsētās”, kura laikā tika veiktas ekspedīcijas un pētījumi daudzās vietās un apkopota apjomīga informācija par aizgājušo laiku tradīciju.

Sistemātiska Kurzemes kapsētu apsekošana un metāla kroņu tradīcijas izpēte, izmantojot Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, norisinājās jau otro gadu. Pagājušā – 2014.gadā tradīcijas izpēte tika veikta Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē (plašāka informācija atrodama: www.petroglifi.lv un www.geoparks.lv ).
Kopumā 2015.gada pētījumu sezonā veiktas 8 ekspedīcijas un braucieni pa Kurzemi, kuru laikā apsekotas kapsētas un meklētas tradīcijas liecības. Ekspedīciju gaitā kopumā izzinātas 49 Kurzemes kapsētas – pārsvarā Liepājas un Ventspils apkārtnē.

Kroņa vanna Rāpatu kapos Ugāles pagastā. Foto: A.Grīnbergs, 2015.

Projekta priekšvēsture

Ziemeļkurzemē jau 2008.gadā šīs tradīcijas objektus bija izdevies konstatēt Talsu novada Dārtes kapsētā. 2010.gadā vairākas kroņu vannas tika apzinātas arī Talsu novada Klopenes kapsētā, bet 2011.gadā pa divām kroņu vanniņām – Jaundubultu kapos Jūrmalā un Anstrupes kapos pie Dundagas. 2012.gadā vēl divas kroņa vanniņas tika izzinātas Rojas novada Kaltenes kapsētā, bet 2013.gadā – 5 kroņu vannas Talsu novada Bungu kapos un pa vienai vēl divās vietās Ventspils novadā - Amjūdzes Variku kapos un Cirkales kapos.
2014.gadā ar VKKF atbalstu tika veikta sistemātiska tradīcijas izpēte Ziemeļkurzemē, un kopumā tika apsekotas 44 kapsētas (pārsvarā bijušā Talsu rajona teritorijā – 37 vietas) un izpētītas 36 kroņu vannas un 24 atsevišķie metāla kronīši. Tai pašā gadā līdzīgi pētījumi noritēja arī pa Ziemeļvidzemi (2014.gada VKKF atbalstīts Ziemeļvidzemes Ģeoparka projekts), kur tika izpētītas 23 kroņu vannas un 47 atsevišķie metāla kroņi vai to atlikumi.
Pirms un paralēli pēdējo gadu pētījumiem, caur sociāliem portāliem, LPC mājas lapu un dažādiem pētnieciskiem sakariem tika saņemta apjomīga papildus informācija par daudzām vietām Latvijā, kur šādi metāla kroņi kādreiz bijuši un arī vēl nesen redzēti.
Jau uzsākot 2014.gada pētījumus bija zināms, ka pagājušā gadsimta pirmā pusē, apmēram līdz 2.pasaules kara laikam Latvijā bija izplatīta tradīcija uz kapiem nest ne tikai ziedu, lapu un skuju koku zaru vainagus, bet arī tādus, kas izgatavoti no dažādiem metāliem, un, kas saglabājas ilgāk nekā no dabas materiāliem veidotie. Šos metāla izstrādājumus parasti iegādājās tieši uz bērēm, un kapos nogādāja bēru norises dienā. Ir pamats domāt, ka metāla vainags bija salīdzinoši dārgāks pirkums nekā parasts vainags, un to varēja atļauties ne katrs.
Laika gaitā, redzot, ka mūsu mainīgajā klimatā metāla vainagi samērā ātri bojājas, tos 20.gs.sākumā sāka komplektēt arī kopā ar tam piemērotu iepakojumu – tautas un pētnieku valodā īsi sakot, vanniņu. Pētījumu gaitā atklājās vēl dažādi interesanti vainagu noformēšanas un saglabāšanas paņēmieni, kā arī vēlāk piemēroti risinājumi jau kapos esošu kroņu ilgākai saglabāšanai. Taču laiki mainās, un arī tradīcijas mainās un izzūd. Pēc 2.pasaules kara faktiski ir notikusi šīs metāla kroņu tradīcijas strauja izzušana, un tas, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir šīs tradīcijas pēdējie atlikumi.

Tradīcijas liecības Rietumkurzemē

Projekta darbi tika sākti jau martā tiklīdz bija piemēroti bezsniega apstākļi pētījumu veikšanai. Tālākā gada gaitā ekspedīcijas uz pētāmo – Kurzemes reģionu tika veiktas katru mēnesi līdz pat vasaras beigām apmeklējot kopumā 49 vietas un izzinot 39 tradīcijas objektus (sk. 1.tabulu).

Statistika par Kurzemes kapsētās 2015.gadā

apzinātiem tradīcijas objektiem (apsekošanas secībā):

    Kopumā no 49 apsekotajām kapsētām tradīcijas liecības tika atrastas un izpētītas 18 vietās, bet 31 kapsētā nekas netika atrasts. Diemžēl vairākās no apsekotajām vietām, kur vairs nekā no tradīcijas objektiem nebija, līdz tam bija saņemtas ziņas, ka, pārsvarā kroņu vannas, kādreiz ir bijušas. Dažviet ziņas par objektiem bija relatīvi nesenas, piemēram, par Meiru kapiem Jaunlutriņu pagastā ziņojums par atsevišķu metāla kroni no 2014.gada. Turpretim par citām vietām, piemēram, Ciesengures kapiem Ugāles pagastā, ziņas bija kā par vietu, kur kroņu vannas bijušas lielā skaitā, un turp dodoties mums bija cerības, ka vismaz kaut kas jau nu būs saglabājies. Diemžēl vairākās šādās cerīgās vietās vairs neatradās nekas no tradīcijas liecībām. Tās ir zudušas nesen un arī lielos apjomos.
    Paralēli plānotajiem pētījumiem Kurzemē, esot citviet Latvijā, iespēju robežās tika apmeklētas vēl septiņas vietas, par kurām bija nesen (pēdējo dažu gadu laikā, pārsvarā caur sociāliem tīkliem) saņemtas ziņas kā par vietām, kur atrodas kroņu vannas vai atsevišķi kroņi (sk. 2.tabulu). Zīmīgi, ka liela daļa no tām atrodas Sēlijā, un arī pagājušā gadā kā papildus apmeklētie objekti liela daļa bija no šī Latvijas reģiona. Tas nepārprotami liecina, ka šī savdabīgā tradīcija ir bijusi plaši izplatīta arī Latvijas dienvidaustrumu daļā, turpretim vairāku gadu garumā ir ļoti maz liecību par šādiem objektiem Latgalē un maz par lielāko daļu Vidzemes.

Citviet Latvijā 2015.gadā apsekotās vietas ar tradīcijas objektiem

  Interesanti, ka šajā gadā sanāca redzēt metāla kroņu kolekciju arī Igaunijas brīvdabas muzejā Tallinā. Tur ir 1970.gadā pārvestā un uzstādītā savulaik Igaunijas rietumu daļā, Noarootsi apvidū bijusī Sutlepas baznīciņa, bet tās iekštelpās ir izvietota atsevišķo metāla kroņu kolekcija – 16 liela izmēra un labi saglabājušies metāla kroņi. Muzeja darbiniece, kuras pārziņā bija baznīciņas uzraudzība, izstāstīja, ka šie kroņi esot no konkrētās baznīcas kā iekšējais inventārs (nevis savākums no citām vietām) un, ka tie pie tās sienas likti zvejniekiem, kas zuduši jūrā. Latvijas gadījumā metāla kroņu tradīcija gan izplatīta ir arī tālu iekšzemē un tai nav raksturīga piesaiste piejūras teritorijām. Igaunija ir vienīgā kaimiņvalsts, kur zināms, ka ir bijusi izplatīta šī metāla kroņu tradīcija.

Tradīcijas piederība un datējums Rietumkurzemē

Veicot tradīcijas objektu izpēti kā būtiski dati, līdzīgi kā pagājušā gadā, tika fiksēta iespējamā kroņu piederība pēc apbedītā tautības un apbedījuma datējums. Kā jauninājums pie piederības šogad tika atzīmēta arī apbedītā cilvēka dzimuma piederība, cik nu to varēja konstatēt pēc uzrakstiem uz kapa vietas objektiem (krustiem, pieminekļiem, u.c.), tādejādi mēģinot noskaidrot kam – sievietēm vai vīriešiem – biežāk liktas kroņu vanniņas (sk.3.tabulu) un atsevišķie metāla kroņi. 

Piederības un datējuma statistika par 2015.gadā apzinātajām
kroņu vannām Kurzemes kapsētās    

Diemžēl secinājumi ir ļoti dažādi. Vislabākie rezultāti ir attiecībā par kroņu licēju / aizgājēju tautības piederību. To izdevies pēc kapa vietas aprīkojuma uzrakstiem konstatēt lielā daļā gadījumu – no 19 kroņu vannām: 8 piederīgas latviešiem, 3 – vāciešiem, bet vēl 8 – nezināmas (nenoskaidrotas); savukārt no 20 atsevišķajiem metāla kroņiem – 18 ir latviešiem, bet divi palikuši nezināmi. Kopumā Rietumkurzemē šī metāla kroņu un kroņu vannu tradīcija neapšaubāmi attiecas uz latviešiem, un līdzīgs secinājums par tradīcijas piederību mūsu tautībai, secināts pērn arī Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē.
Rietumkurzemes tradīcijas datējums ir līdzīgs citviet Latvijā iepriekš konstatētajiem, un laika ziņā lielu pārsteigumu nav. Kroņu vannas liktas robežās no 1880.gadu sākuma līdz 1937.gadam (līdz 2.pasaules karam), atsevišķie kroņi – līdzīgi kā citviet Latvijā: no 1880.gadu sākuma līdz 1913.gadam (līdz 1.pasaules karam). Atsevišķo kroņu likšanas intensīvākais laika posms Rietumkurzemē – 20.gadsimta sākums.
Zīmīgi, ka šogad Rietumkurzemē ir izdevies iegūt vairāk datējumus – 10 no 19 kroņu vannām, kas ir salīdzinoši labs rezultāts (vairāk kā 50%), jo pagājušā gadā, kad tika apzinātas kroņu vannas Ziemeļkurzemē datējumu rezultāti bija daudz trūcīgāki. Tur 35 no 42 kopumā apzinātajiem objektiem nebija iespējams nekādi datēt, jo uz vietas neatradās nekāds kapu aprīkojums ar gadu datiem, nekādas lentas vai citas liecības. Ziemeļkurzemē datējums tika iegūts tikai par 7 kroņu vannām (jeb tikai 1/6 daļu no tām).
Statistiski labi datējumu rezultāti ir arī par atsevišķajiem metāla kroņiem Kurzemes rietumu daļā, jo kā nezināmi – nedatēti ir palikuši tikai 4 no 20 objektiem. Atsevišķie kronīši, līdzīgi kā citviet Latvijā, datējas ar nedaudz agrāku laiku nekā vanniņām – 19.gadsimta pēdējās divas desmitgades un 20.gs.sākums.
Turpretim 2015.gadā pētīto tradīcijas objektu dzimumu piederība paliek maz izzināta. Lielākā daļa palikusi – nezināma, nenoskaidrota, jo nav datu. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka tie likti gan sievietēm, gan vīriešiem, un iespējams apmēram līdzīgi. Līdzīgi novērojumi par dzimumu piederību bija arī pagājušā gada pētījumos.
Saistībā ar statistikas datiem, atzīmējama būtiska nianse – sadaļā par atsevišķiem kroņiem ir jāpieņem varbūtība, ka neliela daļa no kroņu atlikumiem varētu būt kādreiz bijuši komplektā ar vanniņu, un tai ejot bojā vai kļūstot neizskatīgai, tie izņemti no tās un saglabāti atsevišķi, bet tie, domājams, ir tikai atsevišķi tādi gadījumi.              

Unikāla divpusēja kroņa vanna Otaņķu Šmēdnieku kapos. Foto: A.Grīnbergs, 2015.

Tradīcijas objektu izmēru daudzveidība Rietumkurzemē

Jau pagājušā gadā veicot tradīcijas objektu izpēti tika fiksēti arī to tehniskie dati – dažādi izmēri, formu dažādība, aprīkojums un citas nianses. Tās ir daudz vairāk nekā parāda tālāk pievienotās tabulas, bet tajās ir norādīti būtiskākie un raksturīgākie.
Kroņu vannām, pirmkārt, vērtējam to izmērus – augstumu, platumu, biezumu, arī apkārtmēru (pēdējo rādītāju ne vienmēr var noteikt, jo dažkārt objekts nav kustināms, piemēram, iestidzis zemē vai ir ļoti kritiskā stāvoklī). Šogad tika konstatēts, ka vairākām kroņu vannām Kurzemes rietumu daļā (precīzāk – Liepājas apkārtnē) ir nesimetrisks biezums, kas nav novērots citviet Latvijā! Un pilnīgs pārsteigums bija divas dubultās jeb abpusējās kroņu vannas Otaņķu pagasta Šmēdnieku kapos (attēlā) – divi kroņi un divi stiklojumi vienam objektam! Šādi tradīcijas meistardarbi līdz šim daudzu gadu garumā nav manīti nekur citur Latvijā.
Savukārt viens no vizuāli izteiktākajiem un kroņa vannas saglabāšanās ziņā izšķirošajiem faktoriem ir tās aizstiklojums. Ja stiklojums ir vesels un kvalitatīvs – tad labi saglabājas tās saturs – pats metāla kronis, bet, ja stiklojums ir bojāts vai tā nav vispār – skats ir bēdīgāks. Stiklojuma trūkums nozīmē kroņa strauju sarūsēšana, sabiršanu, bojāeju. Stiklojumi mēdz būt dažādi – vienlaidu (viendaļīgs), divdaļīgs (gan horizontāli, gan vertikāli uz pusēm dalīts) un arī četrdaļīgs. Rietumkurzemē raksturīgi ir vienlaidus stiklojumi. Tie konstatēti vairākumam kroņu vannu, un tikai viens ir divdaļīgais un viens – četrdaļīgais stiklojums. Divām kroņu vannām Grobiņas pagastā bija saglabājušās tikai pamatdaļas (abas pamatīgi sašautas!) un par stiklojumu izdarīt secinājumus nevarēja.

Tehnisko datu apkopojums par 2015.gadā apzinātajām
kroņu vannām Kurzemes kapsētās

Saistībā ar stiklojumu interesantas nianses ir tam, kā stikls ir stiprināts pie korpusa. Vannas malas gar stiklu bieži ir rievotas un ķitētas, bet mēdz būt arī gludas, un arī bez ķitējuma (nosacītas hermetizācijas). Tāpat visos objektu izpētes gadījumos ir novērtēts vai stiklojums ir saglabājies un cik labi tas turas savā vietā.
Tāpat daudz tehnisku nianšu un atšķirību ir saistībā ar kroņa vannas atvēršanas iespējām. Faktiski visas kroņu vannas ir kaut kā paredzētas atvērt, bet variantu ir ļoti daudz. Rietumkurzemē ir izplatīti dažādi atvēršanas varianti, un kā izplatītākie ir norādāmi atvēršana no labās puses un atvēršana abos sānos.
Vēl zināma dažādība ir arī kroņa vannas novietošanas ziņā. Vairumā gadījumu tām ir divu stieņu statīvi aizmugurē uz kuriem tās balstītas, bet mēdz būt arī citādi tehniskie risinājumi. Visas šīs tehniskās nianses parāda tradīcijas objektu daudzveidību un to, ka ir bijis ļoti daudz meistaru, kas to visu ir izgatavojuši, un katrs no viņiem to darījuši nedaudz citādi.

Satura daudzveidība kroņu vannās

Tehnisko datu apkopojums par 2015.gadā apzinātajiem
atsevišķiem kroņiem Kurzemes kapsētās

     Ikvienā kroņa vannā ir bijis vai vēl arī joprojām ir pats metāla kronis, un to tehniskie dati parasti ir pilnīgāki, jo labāk saglabājušies, nekā atsevišķiem metāla kroņiem. Tiem atsevišķi atrastajiem fiksējām izmērus (augstumu platumu), kājiņu esamību (to neesamība liecina, ka tas nav bijis paredzēts novietošanai uz zemes, bet tikai pakāršanai), kājiņu garumus (atšķirības atkal parāda to daudzveidību), un – kroņa saturu: ziedu, lapu un augu atveidus. Tā kā atsevišķie kroņi bieži tika konstatēti ļoti sliktā stāvoklī, kur vairs nav saglabājušies floras atveidojumi, tad šogad iegājās, ka piefiksējām pat it kā pavisam nemanāmus sīkumus – augu atveidojumu stiprinājumu vietas, kas diemžēl bieži vien ir vienīgais, kas no kroņa atveidojumiem palicis un vismaz kaut kā liecina par to cik apjomīgs vai bagātīgs tas kādreiz bijis. Izzinot šādas sīkas nianses atklājām, ka visai viegli stiprinājumus pat dalīt divās grupās – pielodējumos un pietinumos, un tas viss atkal liecina par kādreizējo šīs tradīcijas daudzveidību.

Metāla kroņa atlikums Kazdangas Pūceskalna kapos. Foto: A.Grīnbergs, 2015.

Vairumā gadījumu, ja metāla kronītis ir viens pats, tas gadu desmitu laikā pamazām sarūsē un sairst, lapas un ziedi nobirst, un paliek tikai galvenais drāts loks, uz kā kronis bijis izveidots. Arī tāds kroņa atlikums apliecina tradīcijas esamību konkrētā vietā, bet nesniedz daudz informācijas. Kroņa vannās pats kronis (vainags) parasti saglabājas pilnīgāks, un ir iespējams izzināt atveidotās augu un ziedu sugas, to daudzveidību. Mazāk zināmu sugu precīzā noteikšanā palīdzēja biologs Māris Rudzītis, kas aktīvi piedalījās arī daudzās ekspedīcijās.

Labi saglabājusies kroņa vanna Otaņķu Šmēdnieku kapos . Foto: A.Grīnbergs, 2015.

Pētnieciskās perspektīvas

Tagad ir apkopota informācija par Ziemeļkurzemi un Ziemeļvidzemi (2014.g.), un Rietumkurzemi (2015.g.). Kopumā Kurzemē – izzinātas jau 97 kapsētas un tajās izpētīta 61 kroņu vanna un 45 atsevišķie metāla kroņi. Savukārt Ziemeļvidzemē – 50 kapsētas un 70 tradīcijas objekti – 23 kroņu vannas un 47 atsevišķie kronīši. Pieskaitot vēl citos reģionos šogad apsekotos objektus (9 kroņu vannas un 7 atsevišķie kroņi), kopējais skaits pa visu Latviju ir iespaidīgs: līdz šim izzinātas vismaz 153 kapsētas, apzināti kopumā 192 tradīcijas objekti, tai skaitā 93 kroņu vannas un 99 atsevišķie metāla kroņi.
Taču ir vēl vairāki apvidi Latvijā par kuriem ir daudz ziņas šīs tradīcijas sakarā. Šogad atkārtoti dažādas ziņas pienāca un vēlāk apstiprinājās par Sēliju, un domājams, ka tur varētu būt vēl arī citi atradumi. Kurzemē savukārt vēl pētāma ir Tukuma apkārtne, dažviet vēl iespējami tradīcijas liecību atradumi arī mežiem un mazām kapsētiņām bagātajā Ventspils novadā un apvidū ap Talsiem. Salīdzinoši tikpat kā nav ziņu par tradīcijas izplatību Zemgalē (tikai dažas liecības), un salīdzinoši maz liecību ir arī par Latgali. Iespējams tradīcijas pētījumiem vēl perspektīva ir bijušā Limbažu rajona teritorija jeb Vidzemes ziemeļrietumi, kas nebija ietverti Ziemeļvidzemes Ģeoparka projektā. Katrā ziņā ir ieceres turpināt tradīcijas pētījumus arī nākamajā gadā.

Mag.hist. Andris Grīnbergs.
2015.gada 24.novembris.