Izzināta aizgājušo laiku tradīcija Kurzemes vidusdaļā
M.hist. Andris Grīnbergs (projekta vadītājs)

Jau trešo gadu ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu Latvijā notiek senas kapu tradīcijas – metāla kroņu un kroņu vanniņu apzināšana un izpēte. Šosezon meklējumi un pētījumi veikti galvenokārt Viduskurzemē, Kuldīgas apkārtnē, kā arī vēl vairākās vietās citviet Latvijā. Par to, kas šogad izzināts, kādi ir rezultāti un secinājumi, stāstīts šajā projekta norišu aprakstā.

Bagātākais tradīcijas objektu apjoms šogad apzināts Snēpeles Centra kapos. Foto: Andris Grīnbergs, 2016.

Galvenie projekta rezultāti

Projekts „Metāla kroņu tradīcija Viduskurzemes kapsētās” šīs sezonas ietvaros oktobrī ir sekmīgi noslēdzies un devis interesantus rezultātus, kas būtiski papildina iepriekšējo divu gadu pētījumus Kurzemē un Vidzemē. Projekta ietvaros plānoto vismaz 20 kapsētu vietā ir apsekotas vairāk kā 50 vietas – kapsētas, pārsvarā Kurzemes vidusdaļā, bijušā Kuldīgas rajona teritorijā, tagadējā Kuldīgas novadā un dažos citos apkārtējos novados. Pavisam 36 kapsētās nav konstatēti nekādi tradīcijas objekti (no tām 32 Kurzemē, 4 Zemgalē), kas kopumā ir diezgan daudz, un liecina, ka, iespējams, daudzi tradīcijas objekti laika gaitā jau zuduši, bet varbūt Kurzemes vidusdaļā bijuši mazāk izplatīti. Salīdzinoši ar iepriekšējos gados konstatēto metāla kroņu tradīcijas objektu skaitu vairāk tie ir izplatīti un saglabājušies Ziemeļkurzemē un Rietumkurzemē ap Liepāju, kā arī Ziemeļvidzemē.
2016.gada pētījumos ir apzināti un detalizēti izpētīti 27 tradīciju objekti: 7 kroņu vannas (4 divviet Kurzemē, 3 divviet Vidzemē) un pavisam 20 atsevišķi metāla kroņi un to atlikumi (9 - Kurzemē, 1 - Zemgalē un 4 - Vidzemē). Uz vietām Vidzemē tika aizbraukts papildus, un tās pārsvarā bija tādas par kurām bija droša informācija, ka tur atrodas šīs kapu tradīcijas objekti. Šī gada laikā tika apsekotas arī atsevišķas vietas Zemgalē, kur sanāca nokļūt braucot citu pētījumu sakarā. Papildus tam ievērojamu metāla kroņu kolekciju projekta vadītājam sanāca šogad apskatīt arī Ziemeļigaunijā, Paldisku apkārtnē esošajā Madises baznīcā.

Kopējais datu vākums

Šā gada apsekošanas dati par visiem 27 fiksētajiem tradīcijas objektiem papildina iepriekšējos gados jau apkopoto datu vākumu. Šogad apsekojot un pētot metāla kroņu tradīcijas objektus izmantota tā pati metodika, kas iepriekšējos gados. Visi dati nu jau vairāku gadu garumā ir savstarpēji salīdzināmi un papildinoši. Arī šogad ekspedīcijās iegūts apjomīgs foto materiāls par apsekotajiem 27 objektiem.
Kopējais tradīcijas objektu skaits, kas apzināti vairāku nekā 80 vietās Latvijā vairāku gadu garumā jau ir 224. Savukārt kopējais kapsētu skaits, kurās metāla kroņu tradīcijas objekti nav atrasti – pavisam 139 vietās.

Tradīcijas objekti labāk saglabājas iekštelpās. Kroņi Meņģeles luterāņu baznīcā. Foto: Andris Grīnbergs, 2016.

Objektu piederības noskaidrošana

Atrodot ikvienu no tradīcijas objektiem vienmēr cenšamies noskaidrot kad un kam tas bijis veltīts, tādejādi izzinot datējumu un piederību. Ļoti bieži ir situācijas, kad tas nav nemaz iespējams, jo atrastais tradīcijas objekts atrodas nekoptā kapu vietā, vai pat prom no apbedījumiem. Ir labi, ja apzinātais objekts atrodas kapa vietā, kur ir vismaz kaut kāds piemineklis vai krusts, kaut vai sarūsējis vai kādā citādā sliktā stāvoklī. Tādās situācijās parasti ir iespējams noskaidrot vismaz apbedījumu nacionālo piederību – vai tas ir latviešu, vāciešu vai kādas citas tautības pārstāvis. Tāpat no kapu vietas aprīkojuma secinām apbedījuma datējumu, dzimumu un citus faktus. Tas viss dod statistiskus rezultātus par to, kam un kad tradīcijas objekti likti.

Diemžēl bieži vien tradīcijas objektu tuvumā nav nekādu norāžu par piederību. Kroņa vanna Usmas kapos. Foto: Andris Grīnbergs, 2016.

Kā varam secināt no Kurzemes vidusdaļā apzinātajiem metāla kroņu tradīcijas objektiem, tie likti laika posmā no 1890. līdz 1929.gadam, pārsvarā latviešiem, nereti arī vāciešiem, bet nav konstatēti citu tautību pārstāvjiem. Savukārt tradīcijas objektu veltījums pa dzimumiem ir samērā līdzīgs: sievietēm - 5, vīriešiem – 5, vienā gadījumā – abiem, bet tomēr jāatzīmē, ka 16 gadījumos šo piederības jautājumu neizdevās noskaidrot.

Atsevišķs metāla kronis uz krusta Ķemeru Vecajos kapos (Fazānu kapos).
Foto: Andris Grīnbergs, 2016.

Tradīcijas pētījumi turpinās

Ziemas sezonā datu apstrāde un analīze turpināsies, un noteikti jaunais materiāls dos jaunas atziņas par šo zudušo tradīciju un tās izplatību. Būtiski atzīmēt, ka arī rudens sezonā jau ienākuši jauni dati par tradīcijas izplatību citos Latvijas reģionos un novados, kas dod jaunas idejas turpmāku pētījumu plānošanai un veikšanai.

Teksts un foto: © Andris Grīnbergs, 2016.