Tagadējā Ventspils novada Puzes pagastā padomju laikos aktīvi darbojās kolhozs „Blāzma”. Kā jau tipiski tiem laikiem, tika veikta plaša un apjomīga meliorācija. Un, kad tā bija pabeigta, tiem laikiem nozīmīgais veikums tika gana plaši atzīmēts. Tad kādā ceļa malā tika izvilkti divi palieli akmeņi, un vienā no tiem iekalts notikumam veltīts teksts.


Padomju meliorācijas piemineklis ceļmalā, Dandzīšu kalns – tālumā.

Meliorācija tika veikta 1970.gados. Akmens, kuru izvēlējās par meliorācijas godināšanas pieminekli, tika atrasts tīrumā netālu no Kalēju mājām, izrauts no savas vietas, pārvilkts pāri ceļam un aiz Dzilnu mājām ceļa malā piesliets stāvus. Akmeni uzstādīja vertikāli, pret ceļu liekot tā samērā gludo un laika zoba nebojāto apakšpusi. Tad no Rīgas atbraucis kāds akmeņkalis un iekalis divus ierakstus: „MELIORĒ VENTSPILS CMP KOLHOZAM BLĀZMA” un „TEV, ZEME MŪŽAM ZAĻAI BŪT”. Tā tapa piemineklis meliorācijas sasniegumiem kolhozā „Blāzma”.

Šā gada maija nogalē Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija Puzes pagastā apsekoja divus pavasarī kolēģu atklātus bedrīšakmeņus Dandzīšu apkārtnē. Būtībā mēs braucām apstiprināt Jāņa Cepīša un Lilijas Jakubenokas bedrīšakmeņu atklājumus, un tos izpētīt. Dandzīšu kalnā tagad zināmi ir ne tikai divi senie bedrīšakmeņi, bet arī jau iepriekš labi pazīstams dižkoks – ceļa malā aug līkzaraina un ļoti diža vīksna, kas sasniegusi jau 6,52 m apkārtmēru.

Pēc vairāku stundu ilgušo pētījumu pabeigšanas Dandzīšu kalnā, ierosināju apskatīt tā apkārtni un pie viena nofotografēt kalnu no sānmalas. Tas ir liels pacēlums, kas, būdams apkārtnes augstākais punkts, mūsdienās aprīkots ar diviem mobilo sakaru torņiem. Dienvidu virzienā no tā līkumodams lejup ved Dandzīšu – Puzesmuižas ceļš. Tuvējā apkārtne samērā klaja un kalna apkārtnē paveras plaši skati. Tur nepilnus 600 metrus no Dandzīšu dižvīksnas, ceļa malā atrodas arī piemineklis padomju meliorācijas sasniegumiem.


Vienā akmens pusē – padomju laiku iekalumi, otrā – senvēsture.

Tagad, kad aprit apmēram 40 gadi kopš uzstādīts padomju meliorācijas piemineklis, tas izrādās ir daudz vērtīgāks nekā parasts akmens, nekā piemiņas zīme kolhoza attīstībai. Izrādās, ka akmens uz lauka pie Kalēju mājām kādreiz pirms 2000 vai pat 3000 gadiem bijis senāko novada iedzīvotāju, domājams, somu-ugru cilšu kulta vieta. To konstatējam akmens tagadējā sāna malā atklājot lielu skaitu seno cilvēku ieveidotu sfēriskas formas bedrīšu.

Tagadējā akmens sāna mala, kas nav redzama no ceļa, kādreiz bija tā augšējā virsma. Tagadējais tā augstums (3 metri), senāk bija akmens garums, bet pašreizējais platums (2 metri) bija tā augstums, no kura virs zemes redzama bijusi apmēram puse. To secinām pēc akmens apdēdējuma izpētes, un par to liecina arī daudzās cilvēku ieveidotās bedrītes kādreizējā akmens virspusē. Akmens pirms pārveides par meliorācijas pieminekli tika pārvietots un uzstādīts vertikāli uz viena gala, lai piemineklis sanāk iespaidīgāks. Žēl, ka toreiz nav pienācīgi novērtētas 50 dažādās bedrītes akmens virsmā. Tās noteikti ir tikušas pamanītas, bet nav atpazītas kā senvietas pazīmes. Bedrītes droši vien novērtētas kā laikam jau dabiski radušies robi, kas akmens virsmu padarījuši kalšanai nepiemērotu, un tādēļ iekalumi meliorācijas panākumiem veidoti tā gludajā apakšpusē. Unikālais Kalēju bedrīšakmens, kas pārtapis par padomju laiku meliorācijas pieminekli, apskatāms Puzes pagastā, Dandzītes – Puzesmuižas ceļa kreisā pusē, klajā vietā ap 100 m no Dzilnu mājām.


Pētnieciskā gaitā bedrītes tiek iezīmētas ar krītu, ko vēlāk lietus noskalos.

Pēdējos 10 gados attīstot seno bedrīšakmeņu apzināšanu un pētniecību, stāstot un rakstot par to kā izskatās šie senie kulta akmeņi, kādas ir seno cilvēku veidotās bedrītes, kur un kā tās var atrast, pamazām šī tipa senvietas tiek sabiedrībā arvien vairāk atpazītas un ievērotas. Daudzi dabas un vēstures pētnieki, novadpētnieki un entuziasti pievērš uzmanību apaļiem veidojumiem akmeņu virsmās, un katru gadu ir arvien jauni atklājumi šajā jomā. 2012.gada pavasarī dažādās vietās Kurzemē atklāti jau septiņi līdz šim nezināmi bedrīšakmeņi! Pilnīgi droši var teikt, ka Latvijā vēl ir arī neatklāti bedrīšakmeņi – akmeņi, kuros sensenos laikos pirms mūsu ēras cilvēki ieveidojuši bedrītes – pašas senākās Latvijas akmeņos atrodamās zīmes.

Teksts un foto – Andris Grīnbergs.