Kur atrodas lielākie Latvijas jūrakmeņi?
Andris Grīnbergs

Nereti dažādā literatūrā jūrmalas liedagā vai seklumā esošie dižie akmeņi saukti par jūrakmeņiem. Vai zināt kur to mūsu piekrastē ir visvairāk!? Kurzemes vai Vidzemes piekrastē? Pareizā atbilde ir – Kurzemē, Rīgas līča rietumu krastā, Rojas novadā.

Foto: Ķirķraga dižakmens Rojas novada akmeņainajā piekrastē. © Andris Grīnbergs, 2015.

Rojas novadā, īpaši Kaltenes piekrastē - posmā no Valgalciema līdz Rojai zināmi 5 dižakmeņi, kas pārsniedz 10 kubikmetru apjomu: Rojas jūrakmens, Ķirķraga dižakmens, Lapsiņu dižakmens, Pindaru dižakmens un Raudiņu (Grīļu) jūrakmens. Visvieglāk no tiem pieejams ir pašā liedagā ceļotājus un atpūtniekus gaidošais, 1,8 metrus augstais Lapsiņu dižakmens. Tas nosaukts pēc tuvējām mājām, bet izmēros nav ļoti dižs - tikai 11 kubikmetri. Trīs citi pelēkie milži – Rojas, Ķirķraga un Pindaru dižakmens atkarībā no vēja virziena, stipruma un jūras viļņošanās pārsvarā atrodas samērā viegli sasniedzamā attālumā no krasta. Savukārt Raudiņu (Grīļu) jūrakmens, kas atrodas ap 100 metrus no krasta, normāli pieejams tikai vasarā, uzmanīgi piebrienot vai piepeldot. Vēl var mēģināt pie tā doties arī ziemas vidū, kad jūra aizsalusi.

Jūrakmeņu kopīgās īpašības

Jūras seklumā esošie dižakmeņi ne vienmēr ir viegli pamanāmi. Vairāki no tiem slēpjas jūrā netālu no krasta un liela daļa no apjoma atrodas zem ūdens. Tāds ir, piemēram, Pindaru dižakmens Rojas novadā, Kaltenē, netālu no Pindaru raga. Dižakmens kopējais tilpums 23 kubikmetri, augstums 1,9 metri, un no tiem – 1,2 m slēpjas zem ūdens. Tā kā dižakmens atrodas tikai ap 25 metrus no krasta, jaukā laikā pie tā var viegli aizbrist un virsū vietas pietiks pat vidēja izmēra ekskursantu grupai.

Foto: LPC eksperts Māris Rudzītis pēta Pindaru dižakmeni. © Andris Grīnbergs, 2015.

Kas kopīgs visiem jūrmalas dižakmeņiem? Protams, saistība ar jūru, tā novietojums jūras seklumā vai liedagā. Cita zīmīga sakarība – visi jūrakmeņi ir dabas objekti, bet nav kultūrvēsturiski nozīmīgi. Nevienā Latvijas lielajā jūrakmenī nav atrasti kultūrvēsturiski iekalumi, par šiem akmeņiem nav arī teiku un nostāstu. Tikai par dažiem ir vietējo ļaužu stāstījumi, ka tie kalpojuši kā orientieri. Arī no bioloģiskā viedokļa jūrakmeņi ir visai nabadzīgi. Reti kurš jūras piekrastes dižakmens ir iecienīts tūrisma objekts. Kā pazīstamākie un populārākie uzskatāmi Lauču Lielais akmens un Āķagala Lielais akmens.
Apmeklējot dižakmeņus, kas atrodas jūrā, jāizvērtē laika apstākļi un savas prasmes. Jāņem vērā, ka akmeņi, kurus apskalo jūras ūdens, īpaši zemūdens daļās ir apauguši ar aļģēm un citādiem augiem un var būt glumi un slideni. Akmeņu zemūdens daļām var būt pieķērušies arī dažādi gliemeži, kuri var sagādāt nepatīkamas sajūtas, jo to mājiņas ir asām malām un rada žiletēm līdzvērtīgus griezumus peldētāju rokās un kājās.

Jūrakmeņu izpēte

Jūras piekrastē esošie dižakmeņi līdz šim pētīti visai maz. Dabas pētniekiem tie visi zināmi jau ilgāku laiku, uzmērīti un pētīti pārsvarā tikuši 1996.gadā. Latvijas Petroglifu centra eksperti, jau otro gadu Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā padziļināti pēta Latvijas dižakmeņus, un tai skaitā tos, kas atrodas jūrā un tās krastā. Šovasar, jūlijā atkārtoti tika mērīti četri Rojas novadā esošie piekrastes dižakmeņi. Tā kā kopš iepriekšējiem mērījumiem pagājuši daudzi gadi, tagad bija interesanti noskaidrot vai šie akmeņi ir mainījušies. Paši akmeņi būtībā daudz nemainās, bet jūrā esošie varētu būt vairāk atskaloti vai gluži pretēji – smiltīs dziļāk ieskaloti. Lielas izmaiņas dižakmeņu izmēros netika konstatētas. Tā kā apmēram divdesmit gadu laikā ir pilnveidojušās izpētes metodes, atsevišķi dižakmeņu izmēri tika precizēti. Kā vismainīgākais savā vidē norādāms Rojas jūrakmens, jo tas atrodas ļoti seklā vietā, un līdz ar to reizēm ir krastā, reizēm uz – sēres, bet citkārt – ūdenī. Dižakmens kopējos izmērus vides izmaiņas ap to gan būtiski neietekmē.

Foto: Visvieglāk pieejamais - Lapsiņu dižakmens. © Andris Grīnbergs, 2015.

Kuri ir dižākie?

Interesanti, ka ir novērots, ka ik pa laikam vairākus no mūsu piekrastē esošiem lielajiem akmeņiem kāds (medijs, tūrisma buklets, u.c.) uzdod par pašu lielāko jūrakmeni Latvijā. Pat tas akmens, kas ir ne vien pirmais, bet piektais pēc lieluma, reizēm tiek uzdots par pašu lielāko! Kurš tad dižakmens jūras piekrastē ir lielākais īstenībā!?
Piekrastes dižāko akmeņu tops, kas var noderēt apceļojot Latviju, atpūšoties pie jūras un iepazīstot mūsu piekrastes dabas vērtības. Visi šie dižakmeņi atrodas liedagā, tā tuvumā, vai sasniedzamā attālumā no krasta. Neviens no šiem dižakmeņiem nav pilnībā zem ūdens. Vistālāk no krasta atrodas ievērojamākais no visiem – Krauju Lielais akmens, kura apmeklēšanu ieteicams veikt vasarā ar laivu, bet ziemā – pa ledu, bet citkārt samierināties ar pludmalē esošā Krauju Mazā akmens (7 kubikmetri) apskati.

Top 8 Latvijas lielākie akmeņi jūras piekrastē.

Dati tabulā:

nosaukums, tilpums (kubikmetros), augstums (metros), reģions, novads.

1.    Krauju Lielais akmens – 67 / 3,9 – Vidzeme – Salacgrīvas novads.
2.    Āķagala Lielais akmens – 35 / 3,2 – Kurzeme – Pāvilostas novads.
3.    Raudiņu (Grīļu) jūrakmens – 27 / 2,2 – Kurzeme – Rojas novads.
4.    Pindaru dižakmens – 23 / 1,9 – Kurzeme – Rojas novads.
5.    Lauču Lielais akmens – 20 / 2,0 – Vidzeme – Limbažu novads.
6.    Rojas jūrakmens - 15 / 2,1 – Kurzeme – Rojas novads.
7.    Ķirķraga dižakmens – 11 / 1,8 – Kurzeme – Rojas novads.
8.    Lapsiņu dižakmens – 11 / 1,8 – Kurzeme – Rojas novads.

Būtībā šajā tabulā ir iekļauti visi jūrmalas dižakmeņi, kas pārsniedz 10 kubikmetru izmēru. Tik nu mums tie ir zināmi. Visi citi palielie akmeņi jūras krastā vai seklumā ir mazāki, vai arī vēl gaida pētniekus ar mērlentēm.

Foto: Āķagala Lielais akmens. © Andris Grīnbergs, 2008.