Rudens arī ir piemērots laiks pētījumiem dabā. Var uzskaitīt daudz priekšrocību – lapas nobirušas un var labi tālu redzēt mežos un citās aizaugušās vietās, zāles nolīkušas un pa nepļautām pļavām un aizaugušām vietām ir vieglāk staigāt un tās labāk pārskatāmas. Vēlā rudenī vairs nekož arī odi, un citi kukaiņi netraucē. Un kamēr nav sasnidzis biezs sniegs, lauka pētījumi var notikt.

11.novembrī braucām ekspedīcijā uz Kurzemi – uz Talsu novadu. Strazdē mūsu ekspedīcijai pievienojās arī kupls pulks kurzemnieku, no Rojas, Sabiles un citām vietām. Un sākām ar Ilbatu bedrīšakmens atkārtotu apsekošanu. Izmantojot piemēroto situāciju apkārtnes plašākai iepazīšanai, nolēmām veltīt arī nedaudz laika senvietai tuvāko pļavu apskatei, ar domu, pārliecināties vai tajās nav kaut kas pētnieku līdz šim nepamanīts. Tā rezultātā ap puskilometru no jau 2009.gadā mūsu atklātā Ilbatu bedrīšakmens apzinājām vietējas nozīmes dižakmeni, kas padomju laiku meliorācijas rezultātā nostumts no pļavas un tagad atrodas mežmalā. 2,2 metrus augstā granīta akmens augšējā šķautnē atradās arī vairākas izteiksmīgas senās bedrītes. Droši konstatējām, ka tam ir vismaz 4 kvalitatīvas bedrītes un vēl vairākas varbūtējas. Izteiksmīgākās no tām atrodas pašā akmens augšējā šķautnē. Lielākā no bedrītēm – 1,2 cm dziļa un 7 cm diametrā.


Ap 9 kubikmetru lielais akmens ir melioratoru pārvietots. Foto: A.Grīnbergs.


Pārsvarā bedrītes izveidotas akmens augšdaļas kantē. Foto: A.Grīnbergs.


Lielākā no bedrītēm ir 1,2 cm dziļa un 7 cm diametrā. Foto: A.Grīnbergs.

Ilbatu 2.bedrīšakmens ir jau astotais šogad Kurzemē atklātais senais kulta akmens. Iepriekšējie atrasti Cīravas, Rucavas un Puzes apkārtnē. Visvairāk šie senie kultakmeņi zināmi bijušā Liepājas rajona teritorijā, īpaši Rucavas pagastā, lielā skaitā tie atklāti arī Talsu apkārtnē.

Teksts un foto: Andris Grīnbergs.