Beidzot atradies viens no pazudušajiem Gulbju robežakmeņiem!
M.hist., izpētes vadītājs Andris Grīnbergs

Gulbju robežakmeņi Raiskuma pagastā, bijušo Gulbju māju apkārtnē, netālu no Auciema – Kūduma ceļa, jau vairākus gadu desmitus ir bijis aktuāls temats vēsturniekiem, novadpētniekiem un citiem kultūras pieminekļu ekspertiem.

Attēlā: Bijušo Gulbju māju apvidus ainava. Foto: Andris Grīnbergs, 23.04.2020.

Atskats publikāciju materiālos

Nozīmīgākā publikācija par tiem bija jau stipri sen – Apals J. Arheoloģisko pieminekļu apzināšana Gaujas Nacionālā parka teritorijā. // Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1975.gada pētījumu rezultātiem. – R., 1976., kur rakstīts: „Pārbaudot ziņas par krustakmeņiem pie Kūduma „Gulbjiem” un „Ķemerēm”, noskaidrojās, ka šie akmeņi ar vidū iekaltiem prāviem krustiem nav viduslaiku kapu plāksnes, bet gan seno Auciema muižas un Kūduma muižas robežakmeņi.” ... „...divi akmeņi redzami bij. „Gulbju” mājas lauka malā. Visi šie akmeņi ir rets sava veida vēstures piemineklis.”. Arī J.Apala grāmatiņā „Arheoloģiskie pieminekļi GNP”, kas iznāca 1986.gadā, minēts, ka ir divi robežakmeņi – bijušo Gulbju māju laukā. Vēl nedaudz informācijas par šiem robežakmeņiem ir atrodama Cēsu muzeja izdevumā 1995.gadā un dažādos arhīvos. Taču visi informācijas avoti ir visai aptuveni, samērā nekonkrēti un pat nedaudz pretrunīgi. Skaidrs, ir tas, ka senā muižu laiku robeža bijušo Gulbju māju apvidū ir bijusi, pēc veco laiku kartēm saprotams, ka robežakmeņi arī tur bijuši izvietoti, bet dabā daudzkārt meklējumi ir bijuši veltīgi. Iemesli tam ir vairāki – visi informācija avoti ir aptuveni, bet mūsdienu vidē tikpat kā šīs vietas nav lokalizējamas. Un galvenais iemesls tam, ka neko nav devuši vairāki meklējumi, ir tas, ka Gulbju māju vieta ir pilnīgi nolīdzināta padomju laiku meliorācijā un apkārtne pamatīgi izmeliorēta. Turpretim nedaudz nostāk, mežu teritorijās, senās ceļu vietas un stigas ir aizaugušas un vietām arī bebru apsaimniekotas. Gulbju robežakmeņu meklējumi vairākiem pētniekiem nesekmējušies gan 1990.gados, gan nesenākos laikos.

Gandrīz bezcerīga situācija

Tomēr šajā pavasarī, kad atkal ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu tika pētīti Vidzemes senie muižu robežakmeņi, tika mēģināts apvidu pārmeklēt vēlreiz. Izmantojot jaunākās navigācijas un digitālās kartogrāfijas iespējas, tika lokalizēta bijusī robežakmeņu atrašanās vieta, tomēr – nekā. Vietās, kur vēl atrodamas iespējamās robežstigas pazīmes un to varbūtējās turpinājumu vietas meliorētajā apvidū – ir tukšas, bez nekādiem, pat parastiem akmeņiem. Viss nomeliorēts.

Un tad palika pēdējā iespēja – pārmeklēt lielu meliorācijas laikos sastumtu akmeņu kaudzi bijušo Gulbju māju zemju malā, ap 100 – 120 m no Auciema – Kūduma lielceļa. Te jāpiebilst, ka viens no daudzus gadu desmitus vecajiem informācijas avotiem norādīja, ka izmeliorētajā apvidū akmeņi padomju laikos vākti un vesti prom uz drupināšanu. Pieļaujams, ka tā sadrupināšanā nonācis ne viens vien kultūrvēsturisks akmens, jo tolaik par vēsturiskām vērtībām mazāk tika domāts. Savukārt apkārtnes iedzīvotāju mutiska informācija liecināja, ka kaut kad stipri pasen viens akmens ar iekaltu zīmi akmeņu kaudzē tā kā vēl esot redzēts.

Pavasara apstākļi - labvēlīgi meklējumiem

23.aprīlī, kopumā pēc vairāku stundu meklējumiem, izdevās Gulbju laukos, meliorācijas sastumtās apjomīgās akmeņu kaudzes dienvidu galā atrast patiešām skaistu un palielu seno robežakmeni. Īpašu uzmanību piesaista ģeoloģiski skaistais akmens, kas izmeklēts robežzīmes iekalšanai. Tas ir tumšpelēks gneiss ar skaistām izdēdējumu joslām virsmā. Akmens izmēri: 1,25 x 0,55 x 0,35 m, apkārtmērs 2,95 m. Robežzīme ilgi slēpusies no cilvēku skatieniem, jo akmens virsma bija 100 procentīgi apsūnojusi. Zem sūnām, kas bija ļoti parastas un blīvā slānī saaugušas, atradās ļoti lielu izmēru robežzīme – 55 x 33 cm platībā. Skaists un ļoti apjomīgs iekalums ar 4 – 6 cm platām līnijām, kuru dziļums sasniedz līdz pat 3,5 cm.

Attēlā: Jaunatrastais Gulbju robežakmens. Foto: Andris Grīnbergs, 23.04.2020.

Kā saglabāt atrasto robežakmeni?

Iespaidīgais robežakmens, saglabāšanas nolūkos, būtu no akmeņu kaudzes saudzīgi jāpārvieto. Tikai jautājums – kur, cik tālu? Viens variants, izvilkt to no meliorācijas kaudzes un novietot kaut kur atstatus, tepat bijušo Gulbju māju laukos, kas tagad vietām jau palieliem kokiem aizauguši. Tad tas atrastos vismaz šajā pašā apvidū, bet skaidrs, ka tad akmenim klāt būtu jānovieto norādes zīme vai pat vislabāk stends, kurā aprakstīta tā vēsture un nozīmīgums. Otrs variants – to nogādāt kādā muzejā vai kādā kultūrvēsturiskā objektā, kam būtu kāda saikne ar sākotnējo apvidu.

Attēlā: Meliorācijas laikos sastumtā akmeņu kaudze. Pie robežakmens – koka stabiņš. Foto: Andris Grīnbergs, 23.04.2020.