Pagājušā gada nogalē iznākusi grāmata „Zemgales reģiona senās kulta vietas” (Andris Grīnbergs, 2012), kurā latviešu un angļu valodā paralēli aprakstītas Zemgales, Sēlijas un nedaudz arī Vidzemes dienvidaustrumu daļas senvietas. Šādas teritorijas aptver administratīvā vienība Zemgales plānošanas reģions, un tā ietvaros 2011.gada vasarā un rudenī notika seno kulta vietu apsekošanas un izpētes ekspedīcijas. To rezultātā ir savākts apjomīgs materiālu klāsts un tapis arī šis izdevums, kas sniedz pārskatu par reģionā mūsdienās zināmajām senajām kulta vietām.
2011.gadā četros no pieciem Latvijas administratīvajiem reģioniem – Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Rīgas reģionā norisinājās starptautisks seno kulta vietu apzināšanas projekts Cult Identity. Tā ietvaros katrā no reģioniem tika apsekotas, pētītas un novērtētas apmēram 100 senās kulta un mitoloģiskās vietas. Tās tika izzinātas gan no vēsturnieku viedokļa, gan no tūrisma ekspertu puses kā potenciāli tūrisma objekti. Projekta ārzemju partneri bija Igaunijā un Zviedrijā, kur arī notika seno kulta vietu izpētes aktivitātes. Plašāki visu reģionu projekta materiāli vairākās valodās sākot no 2012.gada nogales ir atrodami internetā: http://www.ancientsites.eu.
Grāmatā „Zemgales reģiona senās kulta vietas” aprakstītie objekti ir kulta vietas un tādas mitoloģiskās vietas, kas arī varētu būt bijušas kulta vietas, bet nav drošu apliecinājumu. Objekti ir ļoti daudzveidīgi – dažāda lieluma akmeņi, dažādu sugu koki, vairāki avoti, kā arī kalni un pa kādam arī cita veida ģeoloģiskam objektam. 70 aprakstīto senvietu vidū ir pārliecinošas un slavenas senās kulta vietas. Ir arī tādas, kas līdz šim bijušas tikpat kā nezināmas. Ir arī tādas, kas par kulta vietām tiek sauktas, bet, kam nav kvalitatīvu folkloras materiālu vai citu apliecinājumu par senās kulta vietas īstumu. Tās ir vietas, kas par tādām tiek nereti uzskatītas vai sauktas, bet, iespējams to kultiskie vai mitoloģiskie pirmsākumi ir samērā nesenos laikos.
Diemžēl diezgan daudz senvietu, kas minētas 19.gadsimta un 20.gadsimta pirmās puses dažādos literatūras avotos un folkloras materiālos mūsdienās vairs nav dabā atrodamas. Daudzus teiksmainus kalnus, purvus un citas vietas vairs tagad nevar lokalizēt, jo neviens īsti nevar norādīt to atrašanās vietu vai nevar droši atšķirt no citām līdzīgām vietām apkārtnē. Daudzus kulta un mitoloģiskos akmeņus nevaram vairs redzēt, jo tie ir iznīcināti meliorācijas gaitā vai sašķelti un iemūrēti kādu būvju pamatos.
Seno kulta vietu izplatība Zemgales reģionā ir nevienmērīga. Rietumzemgalē ir samērā daudz objektu Dobeles un Auces apkārtnē, bet Jelgavas apkārtnē, kur Zemgales līdzenumā ilgstoši attīstīta plaša lauksaimnieciskā darbība, to ir ļoti maz. Salīdzinoši bagātāka ir Bauskas un Vecumnieku apkārtne. Savukārt Sēlijā vairāk seno kulta vietu atrodamas bijušā Aizkraukles rajona teritorijā, mazāk – bijušā Jēkabpils rajonā, kas arī ietilpst Zemgales plānošanas reģiona teritorijā.
Hronoloģiski senās kulta vietas aptver ļoti plašu laika posmu. Pašas senākās – bedrīšakmeņi – var būt attiecināmi uz 1.gadu tūkstoti pirms mūsu ēras (bronzas laikmetu) un somu-ugru ciltīm. Daļa seno kulta vietu varētu būt attiecināmas uz dzelzs laikmetā šajās teritorijās dzīvojošām zemgaļu un sēļu ciltīm. Liela daļa no šīm senvietām attiecināmas uz latviešiem, un kā zināms senās pagāniskās kulta tradīcijas visai plaši izplatītas bija vēl 19.gadsimtā. Atsevišķos retos gadījumos senās kulta vietas pēc senām tradīcijām lietotas pat arī 20.gadsimtā.
Viena no grāmatā aprakstītajām senvietām - samērā populārais Pētera akmens Bauskā.Grāmata, kas iespiesta par Eiropas Savienības finansētā projekta „Cult Identity” līdzekļiem, tiek izplatīta skolām, bibliotēkām, un citām kultūras iestādēm, kā arī būs pieejama dažādos projekta pasākumos. Tuvākais no tiem notiks Tūrisma gadatirgus Balttour-2013 ietvaros Rīgā, Ķīpsalā, 2013.gada 8.-10.februārī. Par grāmatas izplatīšanas un saņemšanas jautājumiem jāsazinās ar Zemgales Plānošanas reģiona administrāciju Jelgavā.
