Par 2013.gada ģeoloģisko objektu ir izvēlēti Stiglavas atsegumi, kas atrodas Latgalē, Viļakas novada Šķilbēnu pagastā. Gada ģeoloģisko objektu Latvijas Petroglifu centrs nominē jau sesto gadu, un pirmoreiz ekspertu izvēle atrodas Latgalē.


Piecus metrus garā Stiglavas ala ir viena no retajām Latgales alām. Foto: Andris Grīnbergs.

Stiglavas atsegumi (Stiglovas grava) ir ģeoloģiskais dabas piemineklis – īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas izveidota, lai saglabātu augšdevona Ogres svītas smilšakmeņu atsegumus. Teritorija atrodas Austrumlatvijas zemienē, Stiglavas upītes krastos. Stiglava ietek Rikas upītē, bet tā savukārt Kokavā (Kūkovā), kas ir Veļikajas baseina ūdenstece. Stiglavas atsegumi atrodas Viļakas novada Šķilbēnu pagastā – ap 240 km uz austrumiem no Rīgas, 22 km no Balviem un 10 km no Krievijas robežas.
Stiglavas atsegumiem šobrīd īpaša vērība pievēršama tāpēc, ka tā ir viena no nedaudzajām vietām Latvijas austrumos, kur atsedzas Ogres svītas (vai, iespējams, Katlešu svītas) ieži. Atsegumi ģeoloģiski ir maz izpētīti un nav pat īsti droši apstiprināta to nogulumiežu stratigrāfiskā piederība. Stiglavas atsegumi kā dabas piemineklis ir nozīmīga Latgales reģiona apskates vieta un Natura 2000 teritorija ar būtiskām ainavas un dzīvās dabas vērtībām. Dabas pieminekļa robežas būtu precizējamas, jo šobrīd daļa nozīmīgāko devona atsegumu, tostarp arī piecus metrus garā Stiglavas ala, īsti neatrodas aizsargājamās teritorijas robežās.


Vairākos atsegumos redzamas nelielas nišas un iedobes. Foto: Andris Grīnbergs.

Stiglavas krastos atsegtie slīpslāņotie devona smilšakmeņi ir veidojušies ūdens straumju ietekmē seklas jūras apstākļos pirms aptuveni 375 miljoniem gadu. Tomēr turpmākos pētījumos ir nepieciešams precīzāk noskaidrot šo seno smiltsiežu veidošanās apstākļus. Par ģeoloģiskajiem procesiem, kas notika pēc šo smilšakmeņu izveides, liecības nav saglabājušās.


Vietām Stiglavas ielejā ir izbaudāma mežonīga neskartā daba. Foto: Andris Grīnbergs.

Līdz mūsdienām saglabājušies nogulumi un reljefa formas sniedz iespējas pašķirt jaunāku, jau kvartāra perioda, ģeoloģisko notikumu lappuses. Stiglavas upītes ieleja ir izvietojusies leduslaikmetā, ledus kušanas ūdeņu izveidotā senlejā – vietā, kur kušanas ūdeņi ir iegrauzušies nelielā ledāja malas veidojumā – morēnas valnī. Minētās reljefa formas veidojušās pirms aptuveni 12 000 gadu, kad Austrumlatvijas ledāja mēle pakāpeniski pārtrauca savu kustību un kušanas ūdeņi ledāja plaisās un tuneļos plūda dienvidrietumu virzienā. Ledāja nogulumi ir novērojami Stiglavas upītes krastos virs devona smilšakmeņiem. Pēc leduslaikmeta Stiglavas upīte turpināja iegraušanos kvartāra nogulumos un devona smilšakmeņos, veidojot krasta atsegumus un atsedzot lielos akmeņus, tostarp Stiglavas dižakmeni, kas savu izmēru dēļ arī ir valsts nozīmes dabas piemineklis.
Paredzams, ka pasākumu ietvaros, kas būs veltīti gada ģeoloģiskajam objektam, Stiglavas atsegumus apmeklēs un pētīs ģeologi un citi speciālisti, un tiks iegūta jauna zinātniskā informācija par dabas pieminekli – Stiglavas atsegumiem. Sadarbojoties visām ieinteresētajām pusēm, apkopoto informāciju izvietosim stendā.


Patīkami, ka smilšakmens atsegumi saglabājuši savu dabisko izskatu un ir cilvēku nepārveidoti. Foto: Dainis Ozols.

Iepriekšējos gados par gada ģeoloģiskajiem objektiem bija nominēti dažādi dabas objekti – Neļķu klintis (2008.g., Vidzeme), Sikšņu klintis (2009.g., Vidzeme), Virsaišu ūdenskritums (2010.g., Kurzeme), Kulšēnu sēravots (2011.g., Zemgale) un Rudzīšu akmens (2012.g, Kurzeme).
Latvijas Petroglifu centra organizēto Stiglavas atsegumu nominēšanu par Latvijas 2013. gada ģeoloģisko objektu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs, Dabas aizsardzības pārvalde, Viļakas novada dome un Ziemeļvidzemes Ģeoparks. Tradicionālais pasākums pie 2013.gada ģeoloģiskā objekta tiek plānots maija vidū.

Teksts: Dainis Ozols, Māris Rudzītis, Ģirts Stinkulis, Andris Grīnbergs.
Foto: Andris Grīnbergs un Dainis Ozols.