Sabrukusi lielākā pazemes telpa Latvijā

Lielākā dabiskā pazemes telpa Latvijā - Dauģēnu Lielās (X) alas lielā zāle ir sabrukusi. 11.martā notikuma vietu apmeklējām pētnieciskos nolūkos, lai novērtētu sabrukšanas apmērus un apstākļus.

Lielā alas zāle pirms sabrukšanas, 2018.gada 6.janvārī.

Dauģēnu Lielās alas lielākās zāles izmēri pirms sabrukšanas bija: platība ap 65 kvadrātmetri, garums līdz 13,3 metri, platums līdz 7 m, griestu augstums 8 – 9 metri. Jau vairākus gadus lielās telpas griestos bija izveidojies nobrukumu bīstams robs, kas arvien vairāk un vairāk palielinājās. Pēdējo reizi šajā alas telpā pabijām pavisam nesen – šī gada 6.janvārī, kad ekspedīcijas ietvaros aizbraucām novērtēt kritisko situāciju. Bīstamais griestu apjoms, kur smilšakmens iežu vietā bija egļu saknes jau pārsniedza 6 kvadrātmetru platību.

Lielās alas zāles vieta pēc sabrukšanas, 2018.gada 11.martā.

Spriežot pēc kritenes apstākļiem, nobiru kaudzes un izskalojumiem, apjomīgais klints nogruvums noticis janvārī vai februārī, domājams, pirms lielā aukstuma perioda. Lielās zāles vietā tagad ir klints robs kā kritene, kurā sagāzušās vairākas lielas egles, kas auga nogāzē virs alas. Nogruvums noticis daudz lielākā apjomā, nekā tikai griestu iebrukšana. Pēc ģeologa Daiņa Ozola mērījumiem, sabrukušais klints posms pret upi ir 7 metrus garš. Vieta joprojām ir nobrukumu bīstama, to apmeklēt nav ieteicams! Ziemās daudzās Latvijas alās ziemo sikspārņi, kurus nevajag traucēt!

Skats uz sagruvušo alas zāles vietu no avota gultnes. Joprojām bīstami!

Alas sausās ieejas vietā izveidojusies arka, kas var sabrukt, jo to šķeļ plaisas. Nobrukumu bīstama vieta!

Tagad Dauģēnu Lielā ala kļuvusi īsāka par apmēram 15 metriem, bet joprojām tā ir garākā dabiskā ala Latvijā un Baltijas valstīs ar apmēram 330 metru garumu. Savukārt augstākie iekštelpu griesti Latvijas alās tagad ir Pētera alā (6,1 m augstums), kā arī vairākās nišveida alās – Gūtmaņa ala, Govs ala un Eņģeļu ala, kur ieeju augstums ir pat 8 un 10 metri. Minētās alas arī ir piemērotākas tūristu apmeklējumiem.

Teksts un foto: Andris Grīnbergs (LPC), 2018.