Liepas dzīvelīgi atjaunojas kad tām apzāģē zarus. To var labi redzēt pilsētu apstādījumos. Daudzviet novērots, ka tās ataug pat tad, kad aplauzti vai apzāģēti stumbri. Dažkārt novērots, ka pat nozāģētas liepas vietā no celma sāk ataugt atvases. Tā tas notiek arī ar svētliepām Kurzemē. Piemēram, slavenajai Usmas Elku liepai nolūzušo stumbru vietā ataug jaunas atvases. Pat pilnīgi nozāģētās Pedvāles svētliepas vietā no celma paliekām nesen sākuši zaļot jauni dzinumi. Līdzīgi varētu būt arī ar Ances svētliepu, kas pati vēlas atjaunoties. Taču nejaušību un nezināšanas dēļ tās jaunākās paaudzes atvases ik pa laikam kāds nozāģē.


Foto: Ances svētliepas atvases 2011.gada novembrī.

Ances svētliepa, kas rakstos saukta arī par Ierciema un Upesleju svētliepu, meklējama Ventspils novada Ances pagastā, Ances - Ierciema ceļa ziemeļu malā, 3 metrus no ceļa braucamās daļas malas. Vietu atrast var no Ances puses braucot un skatoties pa kreisi no ceļa, mežmalā, 40 metrus aiz Teiku māju ceļa.

Ances svētliepa kā teiksmaina minēta vairāk nekā 50 dažādās teikās un nostāstos. Teiku sižets īsumā ir, ka pie svētliepas laikā, kad Ancei tuvojies ienaidnieks notikusi lūgšanās un zīlēšana metot zarus Stendes upē un vērojot uz kuru pusi tie peldēs. Zari peldējuši pret straumi, un ienaidnieks līdz Ancei nav nonācis. Teikās minētā zaru peldēšana pret straumi ir visai iespējama, jo upei kritums niecīgs, straume lēna un pretvēja ietekmē tas varētu būt noticis. 1839.gadā svētliepu apmeklējis Tērbatas universitātes profesors Fridrihs Kruze un pēc tam publicējis pirmo zināmo tās zīmējumu, kurā redzams ļoti dižs un varens koks ar plašu vainagu un lielu dobumu stumbrā. Svētliepa nolūzusi 20.gadsimta sākumā, bet tās vietā, par spīti daudzajiem nozāģēšanas gadījumiem, nemitīgi turpina augt atvases. Vietējie iedzīvotāji zina stāstīt, ka pēdējo desmitgažu laikā svētliepas atvases nozāģētas vairākkārt - tad meža kopēji nozāģē atbrīvojot apēnojumu priedītēm, tad ceļa daļas strādnieki attīrot ceļmalu no brikšņiem.

Kādreizējās svētliepas vietā augošām atvasēm pašreizējais garums jau ir 3 metri.Uz vietas - nav nekādas norādes, ka tās būtu svētliepas atvases. Nezinātājs atvašu pudurim nepievērsīs nekādu uzmanību, bet arī zinātājam vietu visai grūti atrast, jo pie tās nav nekādu pazīmju, kas liecinātu, ka šeit bija viena no visievērojamākajām Kurzemes svētliepām. Senās svētliepas atvasītes pagaidām nav arī interesants apskates objekts, bet kā sena kulta vieta tā būtu atzīmējama un saglabājama.

Daudzviet Latvijā mēs zinām, ka par veciem un vēsturiskiem kokiem rūpējas. Arī šeit tas būtu jādara, jo svētliepa vēlas atdzimt. Ja atvases nenozāģēs pēc pāris desmitiem gadu vēsturiskā koka vietā zaļos jauns liepu puduris. Vietu būtu nepieciešams iezīmēt ar kādu norāžu zīmi, varbūt pat nelielu sētiņu apkārt uzlikt, un ļaut atvasēm augt senā svētkoka vietā. Vieta būtiska no senvietas lokalizēšanas viedokļa, lai neizzūd nozīmīgs Ziemeļkurzemes kultūras mantojuma objekts.

Latvijas Petroglifu centra iniciatīvu saglabāt Ances svētliepas vietu atbalsta Kurzemes tūrisma asociācija.