Aļļupītes bedrīšakmeņu atklājumi Grobiņas novadā

Novembra nogalē Kurzeme, un jo īpaši Grobiņas novads kļuvis par diviem senajiem kulta akmeņiem – bedrīšakmeņiem bagātāks. Tie apzināti un izpētīti Grobiņas apkārtnē, gandrīz blakus Rīgas – Liepājas šosejai un netālu no plaši pazīstamā Padambju bedrīšakmens, kas daudzkārt aprakstīts dažādā literatūrā.

Par varbūtēju bedrīšakmeni Latvijas Petroglifu centram (LPC) oktobra pašā nogalē ziņoja Uģis Ostelis no Grobiņas, kas to bija atradis 28.oktobrī. Tā kā novembris sākās ar ziemas atnākšanu, salu un sniegu, piemērota situācija atraduma izvērtēšanai un izpētei radās tikai 25.novembrī. Savukārt jau gatavojoties ekspedīcijai uz Grobiņu, dažas dienas pirms tam – 22.novembrī cits grobiņietis Juris Egle, kas arī interesējas par kultūrvēsturiskiem akmeņiem, pēc LPC sniegtām ziņām un rekomendācijām bija devies apskatīt iespējamo bedrīšakmeni pie Aļļupītes un turpat netālu atradis vēl vienu varbūtēju bedrīšakmeni. Tad nu 25.novembrī LPC ekspedīcija devās uz Grobiņas novadu izvērtēt jau divus akmeņus un abus atzina par senajiem kulta akmeņiem – bedrīšakmeņiem.

Aļļupītes 1.bedrīšakmens izpēte. Foto: Andris Grīnbergs, 25.11.2016.

Tā kā abi jaunatklātie bedrīšakmeņi atrodas meliorētā apvidū, tuvākais ģeogrāfiskais orientieris ir tieši nelielā Aļļupīte, kas ir Ālandes upes labā krasta pieteka. Pirmais bedrīšakmens atrodas 5 metrus no Aļļupītes, tās kreisajā krastā, otrs – 300 m tālāk, lauku vidū pie maza celiņa. Noskaidrots, ka pirms dažiem gadiem meliorācijas rekonstrukcijas darbu gaitā 2.bedrīšakmens ir ticis pārvietots par apmēram 200 metriem, un kādreiz tas atradies tuvāk 1.bedrīšakmenim un Aļļupītei. Lai arī abi bedrīšakmeņi atrodas uz kādreizējās Padambju zemes (mājas vairs nav ne dabā, ne kartēs), tos no labi zināmā Padambju bedrīšakmens šķir gan Rīgas – Liepājas šoseja, gan Aļļupīte, un tie atrodas Aļļupītes ielejā nevis pie Ālandes kā Padambju bedrīšakmens, tādēļ abiem jaunatklātajiem bedrīšakmeņiem tika nolemts dot Aļļupītes 1. un 2. bedrīšakmens nosaukumus.

Aļļupītes 1.bedrīšakmens izpēte; tālumā - šoseja. Foto: Andris Grīnbergs, 25.11.2016.

Aļļupītes 1.bedrīšakmens atrodas tikai 100 m attālumā no Rīgas - Liepājas šosejas. Taču tā kā apkārtne ir aizaugusi, no šosejas, labi ieskatoties, tas samanāms tikai bezlapu laikā. Akmens virszemes izmēri: garums 3,80 m, platums 2,30 m, augstums 1,20 m, apkārtmērs 9,90 m, tilpums 4,5 kubikmetri. Pelēcīgi sarkanīgā granīta akmens dažādās virsmās kopumā ir ieveidotas 64 drošas, dažādu izmēru un formu bedrītes, bet vēl vismaz 6 – uzskatāmas par varbūtējām (nepabeigtām) bedrīšu vietām. Interesanti, ka starp daudzajām bedrītēm ir arī divas ovālas formas un triju savienotu bedrīšu kopums. Daudzas bedrītes ir ieveidotas ļoti slīpās virsmās, kas Latvijā ir diezgan reti. Domājams, ka savdabīgās formas un ļoti plaisainais akmens nav kustināts un atrodas sākotnējā vietā (tā apliecināja arī kāds vietējais iedzīvotājs, kas atnāca paskatīties kā notiek izpētes darbi).

Bedrīšu daudzveidība vienā no Aļļupītes 1.bedrīšakmens virsmām. Foto: Andris Grīnbergs, 25.11.2016.

Aļļupītes 2.bedrīšakmens atrodas 300 m uz ZAZ no 1.bedrīšakmens, lauku vidū, pie maza celiņa, kas ir labākais piebraucamais ceļš abiem akmeņiem no tuvējās šosejas, kuras malās to tuvumā nav apstāšanās un stāvēšanas vajadzībām piemērotu vietu. Aļļupītes 2.bedrīšakmens ir pārvietots, pilnībā tagad virs zemes esošs. Tā izmēri: augstums 1,20 m, garums 2,40 m, platums 1,90 m, apkārtmērs 7,50 m, tilpums 3 kubikmetri. Akmens virsmā, kas bijusi tā virspuse (pašreizējā novietojumā – nolaidena sāna mala), ir ieveidotas 14 pārliecinošas bedrītes un vēl sešas ir uzskatāmas par varbūtējām. Sfēriskās formas bedrītes ir tradicionālu izmēru – no 4 līdz 7 cm diametrā un 0,5 līdz 1,1 cm dziļas. Akmens ir sarkans, lielkristālisks rapakivi granīts, nedaudz plaisains. Virsmas vienā galā ir redzamas arī vismaz 5 dažāda garuma skrambas, kas radušās akmens pārvietošanas laikā.

Ekspedīcijas dalībnieki pie Aļļupītes 2.bedrīšakmens un tā bedrīšu kontaktkopija. Foto: Vilnis Spundiņš, 25.11.2016.

Abu bedrīšakmeņu izpētes laikā ar klātesošajiem Grobiņas novada ļaudīm pārrunāti jaunatklāto objektu saglabāšanas, popularizēšanas un labiekārtošanas jautājumi. Domājams, ka laika gaitā pie bedrīšakmeņiem vajadzētu novietot informējošas norādes zīmes, lieliski būtu arī stends ar aprakstu par šo akmeņu nozīmību. Aļļupītes 2.bedrīšakmens pašreiz atrodas šķībā novietojumā, ko arī varētu pielabot, tā padarot šo objektu ikvienam ērtāk apskatāmu. Bez norādes zīmes pie 2.bedrīšakmens, tas uzskatāms par apdraudētu, jo atrodas piebraucama ceļa malā un, nezinot tā vērtību, var tikt nolūkots prom vešanai, piemēram, kāda kapakmeņa izgatavošanas vajadzībām. Savukārt, ja 2.bedrīšakmens nākotnē traucētu kādai saimnieciskai darbībai, to varētu novietot blakus 1.bedrīšakmenim. Domājams, ka jaunatklātos bedrīšakmeņus būtu lietderīgi iekļaut aizsargājamo pieminekļu skaitā.

Bedrīšakmeņu izpēti atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Padambju bedrīšakmens – jau 1970.gados atklātais senais kulta akmens pie Grobiņas. Foto: Andris Grīnbergs, 25.11.2016.

Teksts: M.hist. Andris Grīnbergs, 2016.gada 29.novembris.